Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs turpinās iedzīvotāju novecošanās.

Dati liecina, ka pērn vīriešu vidējais vecums bija par sešiem gadiem mazāks nekā sievietēm, bet, piemēram, 1925. gadā šī starpība bija tikai 1,5 gadi. 1925. gadā puse valsts vīriešu bija vecumā līdz 27 gadiem, bet puse sieviešu – līdz 31 gada vecumam, bet 2021. gada sākumā apmēram puse vīriešu bija vecumā līdz 39 gadiem, bet puse sieviešu – līdz 47 gadiem.

Kopš 2004. gada iedzīvotāju 65 gadu vecumā un vairāk īpatsvars ir lielāks par bērnu un pusaudžu īpatsvaru vecumā līdz 14 gadiem, kas nozīmē, ka nākotnē būs mazāks iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs.

2021.gada sākumā uz 1000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem bija 253 bērni vecumā līdz 14 gadiem un 329 iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem, savukārt 1989. gadā bija atbilstoši 320 un 176.

CSP datos teikts, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā mazais veco ļaužu īpatsvars (mazāk nekā 10%) vecumā virs 65 gadiem skaidrojams ar Pirmā pasaules kara sekām, kā arī tolaik krietni mazāko paredzamo mūža ilgumu, kas, piemēram, 1924. gadā bija vien 53,8 gadi jeb par 21 gadu īsāks nekā mūsdienās.

Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju virs 65 gadu vecuma 2021. gada sākumā bija Strenču, Ērgļu, Valkas un Krāslavas novadā, savukārt mazāk nekā 10% bija tikai Mārupes novadā. Mazāk nekā 15% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem bija vēl tikai sešos Pierīgas novados – Ādažu, Babītes, Garkalnes, Stopiņu, Ķekavas un Ikšķiles novadā.

Lielākajā daļā jeb 66,4% Latvijas novadu vairāk nekā piektā daļa no novada iedzīvotājiem bija seniori vecumā virs 65 gadiem. Vidēji Latvijā pagājušā gada sākumā bija 21% iedzīvotāju virs 65 gadu vecuma.

Dati liecina, ka Latvijā 2021. gada sākumā bija 10 novadi, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir mazāks par 40 gadiem. Visjaunākais ir Mārupes novads, kur vidējais iedzīvotāju vecums ir 33,1 gads, savukārt Krāslavas un Strenču novads ar vidējo vecumu 47,4 gadi ir visvecākie. Lielāks vidējais vecums nekā vidēji Latvijā ir 70% novadu. Vidējais vecums Latvijā 42,8 gadi.

CSP norāda, ka, samazinoties mirstībai, īpaši zīdaiņu un bērnu mirstībai, uzlabojoties dzīves apstākļiem, iespējai saņemt kvalitatīvākus medicīnas pakalpojumus, iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) vidū. 2020.gadā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija 70,4 gadi un sieviešu – 79,5 gadi. Vīrieši Latvijā dzīvo apmēram par astoņiem līdz 12 gadiem mazāk nekā sievietes.

Lietuvā un Latvijā starpība starp vīriešu un sieviešu paredzamo mūža ilgumu – vairāk nekā deviņi gadi 2020. gadā – ir vislielākā no visām ES valstīm. Arī Igaunijā un Polijā vecuma starpība pārsniedz astoņus gadus, kamēr vidēji ES tie ir 5,5 gadi.