Pētījumā akcentēts, ka Latvija vēsturiski ir bijusi viens no centrālajiem Baltkrievijā ražoto cigarešu kontrabandas piegādes ceļiem uz Eiropu, tomēr Latvijas loma starptautiskās organizētās noziedzības tīklā pamazām mainās.

Tostarp 2024. gadā Latvija izcēlās ar īpaši lielu viltoto cigarešu ražošanas pieaugumu uz vietas.

Pētnieki norāda, ka kopš 2010. gadu sākuma Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir novērojamas pakāpeniskas pārmaiņas organizētās noziedzības nelegālo cigarešu izplatīšanas stratēģijā – ES no galvenā kontrabandas cigarešu galamērķa ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku viltotu cigarešu ražošanas un patēriņa centru.

Tam līdzi ir mainījusies arī organizētās noziedzības attieksme pret Latvijas kā kontrabandas cigarešu tranzītvalsti.

Noziedzīgie grupējumi arvien biežāk cenšas ražot viltotās cigaretes uz vietas Latvijā, ko apliecina arī pēdējos gados atklātās vērienīgās ražotnes.

Pastiprinātā robežkontrole, kā arī sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir būtiski mazinājušas viltoto cigarešu kontrabandas iespējas uz ES.

No 2023. līdz 2024. gadam cigarešu kontrabanda samazinājās no 2,1 miljarda vienību līdz 1,5 miljardiem vienību.

Pielāgojoties šīm pārmaiņām, organizētās noziedzības grupējumi ir bijuši spiesti pārorientēties uz viltoto preču ražošanas kāpināšanu ES iekšienē, norāda “Euromonitor International”.

Pētnieki uzsver, ka pieprasījumu pēc viltotām cigaretēm būtiski veicina gan nodokļu kāpums, gan dažādi jaunieviesti tabakas un nikotīna produktu tirdzniecības ierobežojumi.

Reidi lielās nelegālās ražotnēs ir parādījuši, ka to īpašnieki spēj nopelnīt līdz pat 900 miljonus eiro gadā.

Savukārt mazāku nelegālu ražotņu izveides izmaksas nepārsniedz vienu miljonu eiro, un grupējumiem tās atmaksājas jau mēneša laikā pēc darbības sākšanas, informē “Euromonitor International”.

Pētījumā tiek lēsts, ka 2024. gadā nelegālā cigarešu patēriņa dēļ visā ES netika iekasēti nodokļi (akcīze un pievienotās vērtības nodoklis) aptuveni 14,9 miljardu eiro apmērā.

Piemēram, Francijā pēdējo trīs gadu laikā akcīzes nodokļa ieņēmumi pat ir samazinājušies.

Kopējais cigarešu patēriņš ES no 2015. gada līdz 2024. gadam ir samazinājies, bet viltoto cigarešu apjomi ir strauji palielinājušies, noskaidrots pētījumā.

Viltoto cigarešu apjomi pieauga par 14% gadā, palielinoties no 4,1 miljarda cigarešu līdz 13,4 miljardiem 2024. gadā.

Francijā ir vislielākais viltoto cigarešu apjoms, un laikposmā no 2015. līdz 2024. gadam bija vērojams 55,4% pieaugums gadā.

ES kopumā 2024. gadā viltotās cigaretes veidoja jau 31,3% no nelegālā patēriņa.

Pētījumā noskaidrots, ka uz ES kopējā fona īpaši izceļas piecas valstis – Francija, Ungārija, Čehija, Rumānija un Nīderlande, kas ir atbildīgas par 68,5% no kopējā viltoto cigarešu apjoma pieauguma ES laikposmā no 2015. gada līdz 2024. gadam.

Tostarp Francija veidoja 57% no šī pieauguma, parādot tās būtisko lomu reģionālā pieprasījuma pēc viltotiem produktiem veidošanā.

Pētnieki uzsver, ka ES valstu iedzīvotāju algu pieaugums nespēj nosegt inflāciju un svarīgāko patēriņa preču cenu pieaugumu.

Tāpēc ir novērojama vispārēja pirktspējas samazināšanās, mudinot cilvēkus meklēt dažādus alternatīvus risinājumus, kas nodrošina iespēju iegūt preci par zemāku cenu, tostarp mainīt zīmolus vai iepirkšanās vietas.

Dzīves dārdzības pieaugums vairojis arī cilvēku iecietību pret dažādām viltotām precēm un nelegālām cigaretēm.

Ja legālās cigaretes ir divas līdz trīs reizes dārgākas, ierobežota budžeta situācijā nelegālās cigaretes daudziem kļūst ļoti “pievilcīgas”, uzsvērts pētījumā.

“Euromonitor International” ir viena no pasaulē vadošajām tirgus izpētes kompānijām.

Tā dibināta 1972. gadā Londonā un specializējas globālo tirgu analīzē, pētot patēriņa preču, pakalpojumu un ekonomiskās tendences.