Tāpat valdība otrdien deleģēja klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) parakstīt deklarāciju.

Ministrijas, parakstot deklarāciju, apņemsies sadarboties starpsavienojumu izstrādē, tostarp kopīgi izvērtēt tā sauktā Baltijas-Vācijas starpsavienojuma (“Baltic-German PowerLink”) starp Baltijas valstīm un Vāciju tehnisko un ekonomisko iespējamību, lai sekmētu atjaunojamās enerģijas uzstādītās jaudas pieaugumu un infrastruktūras uzlabošanu Baltijas jūras reģionā.

Ziņojumā teikts, ka sadarbības mērķis ir aizstāt fosilā kurināmā izmantošanu ar vietējo atjaunojamo enerģiju, nodrošināt konkurētspējīgas cenas, kā arī ilgtspējīgu un drošu enerģijas piegādi patērētājiem.

Kopīgajā nodomu deklarācijā būs iekļauta atsauce uz 2024. gada 10. aprīļa enerģētikas ministru deklarāciju (Viļņas deklarācija), kurā pausta apņemšanās pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu, īpaši no Krievijas, turpināt attīstīt jūras vēja enerģiju, veicināt reģionālo sadarbību, koncentrējoties uz jūras energoinfrastruktūras starpsavienojumiem, un palielināt kritiskās energoinfrastruktūras noturību pret kiberdraudiem un fiziskiem draudiem.

Deklarācijā ir arī apstiprināta apņemšanās starp deklarācijas dalībniekiem izvērtēt pārrobežu hibrīda elektroenerģijas starpsavienojuma starp Baltijas valstīm un Vāciju tehnisko un ekonomisko iespējamību, kā arī tā elektroenerģijas sadales ietekmi, tostarp pārrobežu elektroenerģijas tīkla modernizāciju Baltijas valstīs un iekšējā tīkla stiprināšanu visiem hibrīda elektroenerģijas starpsavienojuma dalībniekiem, ņemot vērā arī plānoto atjaunojamās elektroenerģijas jaudu pieaugumu.

KEM norāda, ka reģionāla pieeja jaunas enerģijas infrastruktūras attīstībai tiek uzskatīta par svarīgu soli ceļā uz Baltijas jūras reģiona atkrastes un sauszemes atjaunojamās enerģijas potenciāla efektīvu integrāciju Eiropas energosistēmā.

Deklarācijas dalībnieki ir iesnieguši Baltijas-Vācijas starpsavienojuma projektu Eiropas desmit gadu tīkla attīstības plānam un atbalsta projekta tālāku attīstību, kas ļauj veikt padziļinātu ES līmeņa projekta analīzi, pētot plašākus projekta ieguvumus un pozitīvo ietekmi uz Eiropas elektroenerģijas tirgu un energosistēmas piegādes drošību, kā arī potenciāli pretendēt uz ES līdzfinansējumu.

Deklarācijā būs izteikta arī gatavība atbalstīt jaunu dalībnieku iesaisti Baltijas-Vācijas starpsavienojuma projektā, lai paplašinātu projekta mērogu, iesaistot papildu sauszemes un atkrastes atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas jaudu un starpsavienojumu infrastruktūru, kā arī piedaloties tā finansēšanā.

Kopīgā nodomu deklarācija neradīs tiesības vai saistības tās dalībniekiem. Tā neaizstās un negrozīs esošās vai turpmākās saistības attiecībā uz iespējamo sadarbību. Tā paliks atvērta un tai brīvi varēs pievienoties ES dalībvalstis, kas robežojas ar Baltijas jūru.