Viņa norādīja, ka Latvija seko līdzi tam, kas notiek publiskajā telpā, tomēr šobrīd nav saņemta informācija par to, ka ASV varētu neizpildīt vai ļoti kavēties ar bruņojuma piegādēm Latvijai.

Vienlaikus Siliņa uzsvēra, ka Latvija turpina darbu ar ASV un paļaujas uz to kā tuvu partneri, bet jābūt gataviem arī citām iespējām.

Savukārt Lietuvas premjere Inga Ruģiniene norādīja, ka šobrīd nav redzamas kādas būtiskas problēmas grafikos, lai arī esot informācija, ka atsevišķu piegāžu gala termiņi esot pārcelti vēlāk.

“Šobrīd nekādu problēmu nav. Mēs komunicējam ar ASV un ceru, ka tā tas turpināsies,” sacīja Ruģiniene.

Tikmēr Igaunijas valdības vadītājs Kristens Mihals atzina, ka ASV ir informējusi par pašreizējo situāciju un Igaunija saprotot iemeslus.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ASV aizvien ir lielākie Igaunijas partneri.

Jau vēstīts, ka ASV amatpersonas informējušas Eiropas kolēģus, ka dažas ieroču piegādes, par ko iepriekš noslēgtas vienošanās, iespējams, tiks atliktas, jo Irānas kara dēļ turpina sarukt bruņojuma krājumi, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz pieciem avotiem, kas ir informēti par šo jautājumu.

Tas skar vairākas Eiropas valstis, arī Baltijas reģionā un Skandināvijā, norādīja avoti.

Dažus no attiecīgajiem ieročiem Eiropas valstis ir iegādājušās saskaņā ar programmu “Militārā tirdzniecība ar ārvalstīm” (Foreign Military Sales, FMS), bet tie vēl nav piegādāti, piebilda avoti.

ASV pārstāvji pēdējās dienās Eiropas amatpersonām pauduši, ka šīs piegādes, visticamāk, kavēsies, ziņoja avoti.

Ieroču piegāžu paredzamā kavēšanās liecina, cik lielā mērā Irānas kara dēļ sarukušas ASV kritiski svarīgā bruņojuma rezerves, norāda “Reuters”.

Eiropas amatpersonas sūdzas, ka kavēšanās nostāda tās sarežģītā situācijā.

Kopš Irānas kara sākuma Teherāna ir raidījusi simtiem ballistisko raķešu un dronu uz Persijas līča valstīm. Lielākā daļa pārtverta, arī sistēmu “Patriot” raķešu pārtvērējiem.

Uz šiem ieročiem paļaujas arī Ukraina, lai aizsargātu enerģētikas un militāro infrastruktūru no Krievijas ballistiskajām raķetēm.

“Reuters” avoti runāja ar nosacījumu, ka netiks minētas konkrētas valstis, ko skar piegāžu kavēšanās.

Dažām no tām ir kopīga robeža ar Krieviju, un tāpēc ieroču piegāžu grafiku var uzskatīt par sensitīvu aizsardzības informāciju.

Ieroču vidū, kuru piegādes kavējas, ir dažāda veida munīcija, arī munīcija, ko var izmantot gan uzbrukuma, gan aizsardzības mērķiem, norādīja avoti.