Regulas priekšlikuma mērķis ir 2026. gadam noteikt Baltijas jūras zvejniecības svarīgāko zivju krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un sadalīt to kvotās ES dalībvalstīm, kuru zvejnieki zvejo attiecīgajos ūdeņos.

Šāda rīcība ir saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatnostādnēm par ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Atbilstoši regulas priekšlikumam 2026. gada Latvijas nozvejas kvotas reņģei Rīgas līcī tiks samazinātas par 17% salīdzinājumā ar 2025. gadu, mencai kvota tiks samazināta par 62% vai 80% atkarībā no nozvejas rajona, bet lasim kvota tiks samazināta par 26,6%.

Reņģei Baltijas jūras centrālajā daļā un brētliņai nozvejas kvotas tiks saglabātas 2025. gada apmērā.

Latvijas pozīcijā norādīts, ka Latvijas tautsaimniecībai ļoti nozīmīgas ir reņģu un brētliņu zvejas iespējas. Minēto sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī būtiski ietekmē arī zivju apstrādes sektoru un nodarbinātības iespējas nozarē.

Īpaši tas attiecas uz šo zivju saldēšanu, zivju konservu ražošanu un zivju kūpināšanu, kas ir ļoti atkarīga no izejvielu regulāras piegādes no Rīgas jūras līča un Baltijas jūras zvejniekiem.

Latvija uzskata, ka KPN noteikšanā zivju krājumiem ir jāņem vērā Starptautiskās jūras resursu izpētes padomes (ICES) dotās labākās pieļaujamās vērtības, kas balstās uz rūpīgi izveidotu un skaidru metodoloģiju, un jau nodrošina stingru piesardzības principu ievērošanu.

Latvijas ieskatā Eiropas Komisijai (EK) nevajadzētu ar zinātnes piedāvāto zvejas iespēju padomu tālāk manipulēt vai to brīvprātīgi mainīt, kā arī dubultot piesardzības pieeju.

Krājumiem, kuru stāvoklis ar jaunu ražīgāku paaudžu ienākšanu uzlabojas, tostarp reņģei centrālajā Baltijas jūras daļā, un īpaši brētliņai, nedrīkst ņemt vērā tikai viena veida ar vides aspektiem saistītos argumentus, paredz Latvijas nacionālā pozīcija.

Latvijas ieskatā jautājums ir jāskata kompleksi, īpašu uzmanību pievēršot pieņemamo lēmumu ietekmes sociāli-ekonomiskajiem apstākļiem, kas ir viens no KZP stūrakmeņiem.

Šie lēmumi nedrīkst būt nozarei graujoši, turklāt, atbilstoši novērtējumam tie tikai nelielā apmērā ietekmē krājuma izmaiņas, un nerisina galveno problēmu – Krievijas arvien pieaugošās nozvejas daļas ietekmi uz krājumu stāvokli un tālāko apdraudējumu Baltijas jūrā.

Pieņemot EK rosināto regulas projektu, viss lēmumu smagums un būtiskie zaudējumi nonāks uz Eiropas dalībvalstu zvejnieku pleciem, kas tikai pavērs vēl lielākas iespējas Krievijas intervencei un negatīvās ietekmes paplašināšanai uz vairāku zivju krājumu stāvokli.

Šādu potenciālo iznākumu Latvija nevar atbalstīt.

Tādējādi Latvija nevar pieņemt un stingri iestājas pret EK pielietoto praksi, kas nesaskan ar reālo zivju krājumu un zvejas situāciju un vienlaikus diskreditē starptautiskās zinātniskās institūcijas rūpīgi veikto neatkarīgo darbu, kura rezultātā ir skaidri definētas pieļaujamo zvejas iespēju zinātniskās rekomendācijas.

Latvijai ir īpaši būtiski, lai Austrumbaltijas mencu piezvejas līmenis tiek saglabāts 2025. gada apjomā, bet brētliņu zvejā tiek piedāvāts nozīmīgs zvejas iespēju KPN palielinājums par 22%, salīdzinot ar KPN 2025. gadam, kas atbilst ilgtspējīgam ieguves apjomam.

Tāpat Latvijai ir būtiski, ka reņģei centrālajā Baltijas jūras daļā atbilstoši ICES padomam tiek paredzēts būtisks palielinājums, kas būtu izmantojams nākamā gada zvejas iespēju pieaugumam.

Taču, ņemot vērā šī krājuma pašreizējos zemos rādītājus, Latvija neuzstāj uz maksimālo pieļaujamo palielinājumu par 39% salīdzinājumā ar 2025. gada nozveju, kas atbilst ilgtspējīgam ieguves apjomam, bet uzsver, ka zvejas iespēju palielinājums 2026. gadam ir noteikti nepieciešams.

Latvija atkarībā no priekšlikuma gala varianta ir gatava piekrist piedāvātajam samazinājumam par 17% reņģei Rīgas līcī, ja tiek atbilstoši palielinātas brētliņas zvejas iespējas.

Tāpat Latvijas nacionālajā pozīcijā teikts, ka Latvija atzinīgi vērtē EK īstenotos pasākumus ar mērķi ierobežot agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas produktu importu ES.

Vienlaikus Latvija norāda, ka minerālmēslojuma importā no Krievijas ir saglabājusies nevienlīdzība. Lai gan spēkā ir ES sankcijas pret Krieviju un pieņemts jauns lēmums par paaugstinātiem muitas tarifiem, kālija minerālmēslojuma importam no Krievijas joprojām ir ļoti labvēlīgi nosacījumi.

Ievērojot konstatēto, Latvija aicina EK turpināt ES ierobežot Krievijas un Baltkrievijas importu un izvērtēt iespēju paaugstināto muitas tarifu sarakstā iekļaut arī kālija minerālmēslojuma līdzekļus un/vai pārskatīt šī produkta importa nosacījumus esošo ES sankciju ietvarā. Tā tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un konsekventa sankciju politika pret Krieviju.

Vienlaikus Latvijas vērtējumā EK jābūt daudz ambiciozākai un nākamajā tarifu paaugstināšanas priekšlikumā ir jāiekļauj arī zivis un zivju produkti. Latvija uzskata, ka zivīm un zivju produktiem varētu noteikt pakāpenisku muitas nodokļu piemērošanu, tāpat kā jau paredzēts par atsevišķiem mēslošanas līdzekļiem.

Tāpat Latvija novērtē, ka tiek vienkāršota pieeja lauksamniecības zaļās arhitektūras veidošanai. Latvija uzsver, ka visām vides un klimata prasībām lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un mežsaimniecībā, dzīvnieku labturības jomā ir nepieciešams atbilstošs KLP finansējums.

Latvija norāda, ka jānodrošina līdzsvars starp ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, lai neapdraudētu gan konvencionālās, gan bioloģiskās pārtikas ražošanu un ES lauksaimniecības konkurētspēju.

Latvija vērtē kritiski, ka EK priekšlikumā par KLP ir izveidots apjomīgs saraksts ar dalībvalstīm obligāti ieviešamiem KLP atbalsta pasākumiem, neskatoties uz to, ka finansējums šo pasākumu īstenošanai ir ierobežots.

Latvija uzskata, ka tāpat kā iepriekšējos plānošanas periodos dalībvalstīm jāsaglabā fleksibilitāte izvēlēties īstenojamos atbalsta pasākumus atbilstoši dalībvalsts situācijas analīzei un izvēlētai intervences stratēģijai nacionālo un reģionālo pārvaldības plānu ietvaros, arī attiecībā uz vides un klimata jomu.

Latvija neatbalsta, ka jaunajā KLP regulas priekšlikumā, zem panta “Atbildīga lauku saimniecību pārzināšana” tiek iekļauta arī šī brīža sociālo nosacījumu sistēma, jo šīs prasības nekādā veidā neattiecas uz klimata un vides prasību ievērošanu.

Latvija uzskata, ka EK sagatavotajām nacionālām KLP rekomendācijām ir jābūt ar ieteikuma raksturu ne obligātām dalībvalstīm un KLP regulējumā ir jābūt skaidri noteiktam termiņam līdz kuram EK sagatavo šādas rekomendācijas.

Latvija uzskata, ka jaunās KLP regulas priekšlikums kopumā iezīmē soļus pareizajā virzienā, lai zaļā pārkārtošanās kļūtu vienkāršāka un pievilcīgāka lauksaimniekiem – tas novērš iepriekšējos ierobežojumus un var radīt moti