Izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai personas ar invaliditāti, īslaicīgi, līdz trim mēnešiem, uzturoties citā ES dalībvalstī, varētu saņemt tādus pašus attiecīgajā valstī paredzētos īpašos nosacījumus un priekšrocības kā šīs valsts iedzīvotāji.

Tie varētu attiekties, piemēram, uz sabiedrisko transportu, stāvvietām un kultūras pasākumiem, bet ne uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un pabalstiem.

Eiropas invaliditātes karte būtu pieejama fiziskā un digitālā formātā.

Fizisko karti bez maksas izsniegtu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), savukārt digitālā karte būtu pieejama Eiropas digitālās identitātes makā personām no 15 gadu vecuma.

Uz personām ar pirmās grupas invaliditāti un bērniem ar invaliditāti izsniegtajām kartēm paredzēts norādīt burtu “A”, kas liecinātu, ka kartes turētājam nepieciešams personīgais palīgs, piemēram, asistents vai pavadonis.

Digitālajā kartē būtu norādīts personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums, kartes numurs, izdošanas datums un derīguma termiņš, kā arī burts “A”, ja karte izsniegta personai ar pirmās grupas invaliditāti vai bērnam ar invaliditāti.

Digitālajā kartē nebūtu personas fotoattēla.

Jaunās ES kartes no 2028. gada 5. jūnija paredzēts izsniegt cilvēkiem, kuriem pirmreizēji vai atkārtoti noteikta invaliditāte, kā arī personām, kuras ceļošanas vajadzībām vēlēsies pašreizējo invaliditātes apliecību nomainīt pret ES karti.

Plānots, ka visas pašlaik izsniegtās invaliditātes apliecības obligāti mainīt nevajadzēs.

Līdz 2021. gada 1. jūlijam izsniegtās apliecības ar personas fotoattēlu būtu derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk par 2031. gada 30. jūniju.

Savukārt kopš 2021. gada 1. jūlija izsniegtās apliecības bez fotoattēla saglabātu derīgumu līdz tajās norādītā termiņa beigām, tostarp uz mūžu izsniegtās apliecības.

Ja personai invaliditāte būs noteikta uz mūžu, jaunās ES invaliditātes kartes derīguma termiņš būtu desmit gadi.

Pārējos gadījumos kartes derīguma termiņš sakristu ar personai noteiktās invaliditātes termiņu.

LM prognozē, ka 2028. gadā varētu izsniegt aptuveni 35 000 ES invaliditātes karšu, bet no 2029. gada – vidēji 70 000 karšu gadā.

No 2028. gada 5. jūnija ES stāvvietu karšu izsniegšanu paredzēts nodot VDEĀVK.

Patlaban šīs kartes izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Latvijā ES stāvvietu kartes būtu pieejamas tikai fiziskā formātā.

Tiesības saņemt ES stāvvietu karti būtu personām ar pirmās grupas redzes invaliditāti, personām ar kustību un gaitas traucējumiem, kurām VDEĀVK izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un transporta izdevumu kompensācijas pabalsta saņemšanai, kā arī personām, kurām izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Stāvvietu kartes derīguma termiņš sakristu ar personai noteiktās invaliditātes vai izsniegtā atzinuma termiņu.

Ja invaliditāte vai atzinums būtu noteikts uz mūžu, arī stāvvietu karte būtu derīga uz mūžu.

Iesniegumu stāvvietu kartes saņemšanai varētu iesniegt vienlaikus ar iesniegumu invaliditātes ekspertīzei.

Ja persona atbilstu kartes saņemšanas nosacījumiem, to izsniegtu kopā ar lēmumu par invaliditātes noteikšanu.

Karti varētu pieprasīt arī pēc lēmuma saņemšanas.

Atbilstoši CSDD datiem šā gada jūnijā bija aptuveni 22 130 aktīvu stāvvietu karšu.

Tās pret jaunajām ES stāvvietu kartēm būtu jānomaina laikā no 2028. gada 5. jūnija līdz 2029. gada 5. decembrim, paredzēts noteikumu projektā.

LM lēš, ka 2028. gadā varētu izsniegt aptuveni 13 000 ES stāvvietu karšu, bet 2029. gadā – aptuveni 19 000.

Noteikumu projektam paredzēts stāties spēkā 2027. gada 5. jūnijā, savukārt jauno karšu izsniegšanu paredzēts sākt 2028. gada 5. jūnijā.

Projekta ietekmi uz valsts budžetu LM plāno detalizēti aprēķināt, to nododot starpministriju saskaņošanai.

Par noteikumu projektu vēl jālemj valdībā.

Patlaban tas nodots saskaņošanai līdz 1. oktobrim.

LM izstrādājusi arī likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā, kas paredz Latvijā atzīt citās ES dalībvalstīs izsniegtās Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes, nodrošinot to turētājiem līdzvērtīgas tiesības izmantot Latvijā pieejamos īpašos nosacījumus un priekšrocības.

Arī šis likumprojekts nodots saskaņošanai līdz 1. oktobrim, tas vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

Likumprojektā paredzēts, ka Eiropas invaliditātes kartes priekšrocības Latvijā varēs izmantot ES pilsonis un viņa ģimenes loceklis, kā arī trešās valsts valstspiederīgais, kurš likumīgi uzturas citā dalībvalstī un kura invaliditātes statusu vai ar invaliditāti saistītās tiesības atzinusi šīs valsts kompetentā iestāde.

Arī likumprojekta ietekmi uz budžetu LM plāno detalizēti aprēķināt, to nododot starpministriju saskaņošanai.

Kartes turētājiem paredzēts nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi īpašiem nosacījumiem vai priekšrocībām pakalpojumu un pasažieru pārvadājumu jomā, kā arī darbībām un objektiem, ko personām ar invaliditāti piedāvā par maksu vai bez maksas.

Citā ES valstī izsniegtas Eiropas stāvvietu kartes turētāji Latvijā varētu izmantot tādus pašus stāvvietu izmantošanas nosacījumus kā Latvijā izsniegtas kartes turētāji.

Ja invaliditātes kartē būtu norādīts burts “A”, attiecīgās priekšrocības kopā ar kartes turētāju varētu izmantot arī viņa personīgais palīgs vai servisa dzīvnieks.

Likumprojektā par personīgo palīgu uzskatīts asistents, pavadonis, zīmju valodas tulks vai cita persona, kuru atzīst kartes turētāja dzīvesvietas valsts normatīvie akti.

Personīgais palīgs šīs priekšrocības varētu izmantot tikai kopā ar pavadāmo personu.

Likumprojektā paredzēts arī noteikt rīcību karšu viltošanas un krāpšanas gadījumos, tiesiskās aizsardzības līdzekļus karšu izmantošanas tiesību pārkāpumu gadījumos, kā arī pienākumu LM un pakalpojumu sniedzējiem savās tīmekļvietnēs publicēt piekļūstamu informāciju par karšu izmantošanu.