Ministrija atklāj, ka tā saņēmusi vēstuli no ASI prezidenta pēc tiešsaistes vebināra “Ceļā uz divpusēju Latvijas un Itālijas sadarbību Eiropas kosmosa jomā jaunu globālo izaicinājumu apstākļos” 2021.gadā, kurā aicināts uzsākt formālu sadarību, noslēdzot saprašanās memorandu starp IZM, kas ir atbildīgā ministrija par sadarbību ar EKA un ES pētniecības un inovāciju ietvarprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un ASI.

“Saprašanās memoranda slēgšana ir būtisks solis, lai veicinātu Latvijas un Itālijas kosmosa nozares ciešāku sadarbību,” par ieceri pauž IZM. Tā definēs vairākus plašus sadarbības virzienus kosmosa nozarē, tai skaitā, Zemes novērošanu un ar to saistītus lietojumus, Zemes optiskās novērošanas tehnikas, akadēmisko sadarbību kosmosa zinātnē, komerciālu tīklu iniciatīvu veicināšanu.

Saprašanās memoranda paredz arī izveidot Apvienoto koordinācijas komiteju, kuras sastāvā iecerēts iekļaut ne vairāk par trim pārstāvjiem no saprašanās memorandas slēdzējpusēm, lai izskatītu un izvērtētu iespējamos sadarbošanās projektus starp Latvijas un Itālijas kosmosa nozares dalībniekiem, atklāj IZM.

Kā līdzatbildīgo ministriju šī saprašanās memoranda īstenošanā IZM saredz Ekonomikas ministriju, ņemot vērā abu ministriju “ciešo sadarbību kosmosa nozares attīstībā Latvijā” un kopīgi apstiprināto Latvijas kosmosa stratēģiju 2021.-2027.gadam.

Plānots, ka dalībnieki tiksies vismaz reizi gadā pārmaiņus Itālijā un Latvijā, lai pārskatītu veiktos pasākumus un lemtu par turpmākajiem sadarbības jautājumiem. Izmaksas, kas rastos, īstenojot šo saprašanās memorandu, slēdzējpuses un iesaistītie dalībnieki segtu atbilstoši sava budžeta iespējām.

IZM vērsa uzmanību, ka kopš 2015.gada Latvija īsteno 90 kosmosa nozares projektus, kā arī Latvijas uzņēmumi attīsta Zemes novērošanas satelītdatu pakalpojumus un pasaulē unikālus kosmosa nozares instrumentus un komponentus.

Tāpat Latvijā atrodas lielākais radioteleskops Ziemeļeiropā

– Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs – un cita “vērtīga infrastruktūra”, ko izmanto kosmosa izpētei un komunikācijai ar kosmosa kuģiem sadarbībā ar kosmosa aģentūrām gan ES, gan ārpus tās. Kopumā kosmosa nozarē iesaistīti vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas.

Informatīvo ziņojumu par saprašanās memoranda noslēgšanu vēl jāatbalsta valdībai.

ASI izveidota 1988.gadā. Pamatojoties uz Itālijas valdības norādījumiem, tā izstrādā Valsts kosmosa politikas stratēģisko dokumentu un Kosmosa stratēģiskās vīzijas dokumentu.

“ASI, pateicoties Itālijas plašajam aktivitāšu spektram, ir vadošā loma kosmosa nozarē gan Eiropas, gan pasaules līmenī,” teikts ziņojumā.

Ciešās un pastāvīgās darba attiecības ar Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrāciju (NASA) ļāvušas ASI piedalīties dažās nozīmīgākajās kosmosa zinātniskajās misijās pēdējo gadu laikā. Itālijas Kosmosa aģentūra arī sniegusi “būtisku ieguldījumu” kosmosa izpētē, izstrādājot zinātniskos instrumentus, kas atrodas uz NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zondēm, lai vairāk uzzinātu par tādām planētām kā Marss, Jupiters un Saturns.

“Itālija ir nozīmīgs spēlētājs globālajā kosmosa industrijā – tai ir trešais lielākais budžets EKA 590 miljonu eiro apmērā un aptuveni viens miljards eiro kopējā budžetā, kas atvēlēts kosmosa aktivitātēm,” pauž IZM. Savukārt apgrozījums no kosmosa aktivitātēm, atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, veido vairāk nekā divus miljardus eiro gadā.

Ražošanas segmentā Itālijas kosmosa nozare aptver visas satelītu klases – no mikro satelītiem līdz vairāku tonnu smagiem kosmosa kuģiem, nesējraķetēm, kosmosa pārvadājumiem un kravām. Savukārt lejupejā sektorā Itālijas kosmosa nozares uzņēmumi darbojas visās lejupējā pielietojuma jomās, it īpaši zemes novērošanas pakalpojumu sniegšanā.