Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 14,74 miljardus eiro jeb 44,8% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,985 miljardiem eiro jeb 15,6%, ņemot vērā aizņemšanās apmēru pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums.

Statistikas pārvaldē norāda, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 16% un sasniedza 14,8 miljardus eiro, no tiem 2,1 miljards eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai. Ieņēmumi palielinājās par 8,2% un sasniedza 12,4 miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2021.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,825 miljardu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 590,4 miljoniem eiro jeb 1,8 procentpunktiem no IKP lielāks.

Starp būtiskākajām metodoloģiskajām korekcijām ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu bija korekcija prasībām pret debitoriem – 122,9 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi – 120,3 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem – 40,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai – 32,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, noguldījumu garantijas fonda bilance – 19,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī valsts “Attīstības finanšu institūcijai “Altum”” izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija – 10,4 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu. Tostarp korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā – 237,6 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija – 237,4 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem – 235,6 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos – 87,9 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP, korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 73,5 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai, – 32,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām – 28,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Gadu iepriekš – 2020.gadā – Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 1,317 miljardi eiro jeb 4,5% apmērā no IKP.