Viņš skaidroja, ka inflācijas prognozi visnozīmīgāk ietekmē būtiski zemākas globālās dabasgāzes cenas.

Savukārt 2025. gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta līdz 1,9% pretstatā decembrī prognozētajiem 2,3%, bet 2026. gadam inflācijas prognoze saglabāta nemainīga 1,8% apmērā.

Rutkaste skaidroja, ka vidējā termiņā inflāciju turpinās ietekmēt noturīgais atalgojuma kāpums, kas neļauj pamatinflācijai jeb inflācijai bez enerģijas un pārtikas cenām sarukt tikpat strauji kā kopējai inflācijai.

Darbaspēka izmaksu pieaugums rada riskus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas noturībai.

Latvijas Banka sagaida, ka 2024. gadā pamatinflācija Latvijā būs 4% apmērā, 2025. gadā – 3,6%, bet 2026. gadā – 2,9%.

Lai gan inflācija ir būtiski samazinājusies arī globāli, izaicinājumi turpmākai pasaules tautsaimniecības attīstībai joprojām ir būtiski – nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu, sacīja Rutkaste.

Eirozonā inflācija un tautsaimniecības izaugsme tiek prognozēta mazāka nekā decembra prognozēs, un, lai gan Eiropas Centrālās bankas Padome turpina īstenot ierobežojošu monetāro politiku, finanšu tirgi paredz, ka pagrieziena punkts vairs nav tālu, tāpēc finanšu nosacījumi eirozonā jau kļuvuši labvēlīgāki.

Tāpat Rutkaste piebilda, ka, neraugoties uz turpmāk zemāku procentu likmju gaidām, banku sektorā jaušama piesardzība gan no kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma puses.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka eirozonā inflācija turpina tuvoties 2% mērķim, un, visticamāk, mērķis tiks sasniegts šogad otrajā pusē.

Kazāks uzsvēra, ka Latvijā patlaban ir zemākā inflācija eirozonā. 

Vienlaikus Kazāks piebilda, ka naudas tirgus likmes jau ir sākušas samazināties, arī 10 gadu obligāciju likmes sāk samazināties. 

Savukārt Rutkaste atzina, ka ir sācis pierimt arī noguldījumu likmju kāpums, līdz ar to palēninās arī straujais termiņnoguldījumu apjoma kāpums.