“Gan eirozonā, gan Latvijā inflācija šajā brīdī nudien vairs nav kara izraisīta,” sacīja Kazāks, piebilstot, ka kara izraisītā inflācija bija pirmais vilnis, ko noteica straujais energoresursu cenu kāpums, taču šobrīd energoresursu cenas ir samazinājušās un līdz ar to arī inflācijai būtu straujāk jāmazinās, bet tas tā īsti nenotiek.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka šobrīd patēriņa cenu kāpums tik strauji nemazinās, jo inflācija no energoresursiem ir jau “pārvēlusies” uz citām jomām.

“Mēs redzam, ka cenu kāpums ir krietni straujāks, nekā tas būtu ar karu pamatojams. Es pat teiktu, ka pašreizējā inflācijas dinamikā mēs redzam zināmu negausību – cenas tiek celtas tikai tāpēc, ka var pacelt,” uzsvēra Kazāks.

Tostarp viņš atzīmēja, ka uzņēmumu peļņas maržas šobrīd ir samērā augstas, taču tam tā nebūtu jābūt brīdī, kad ekonomika īsti neaug. “Tie ir tā saucamie otrās kārtas efekti – inflācija sāk iesakņoties,” piebilda Kazāks.

“Esiet izvēlīgāki, esiet uzmanīgāki – ja redzat, ka cenas iet uz augšu, paskatieties, varbūt konkurentiem cenas uz augšu neiet. Pērciet citur un neļaujiet cenām iet uz augšu,” sacīja Latvijas Bankas prezidents, norādot, ka gada inflācija šobrīd mazinās, bet samazinājuma tempam būtu jābūt straujākam.

Tāpat viņš norādīja, lai inflācija neiesakņotos, jo augsta un ilgstoša inflācija ekonomikai ir ļoti sāpīga, monetārās politikas pusē tiek celtas likmes, tādējādi piebremzējot ekonomiku, mazinot pieprasījumu un neļaujot augt cenām.

Pēc Kazāka teiktā, šā gada beigās Latvijas gada inflācija varētu samazināties līdz viencipara skaitlim.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā – šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri – palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.