Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 – 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam.

“Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus.”

Nākamnedēļ tā sauktajā Ramštainas formātā atkal tiksies valstis, kas atbalsta Ukrainu. Tad paredzēts publiskot jaunās dronu koalīcijas dalībniekus. Sprūds sola, ka tas nenozīmē tikai vairāk dronu, bet arī sadarbību testēšanā, taktikas veidošanā un jaunu produktu attīstīšanā.

Latvijā jau pirms kara sākuma bija vairāki lieli dronu lidaparātu ražotāji, bet vēlāk Latvijā reģistrēti vēl citi, un kopumā tādu jau ir 17.

Neraugoties uz to, ka pirms mēneša Latvija paziņoja ka vadīs dronu koalīciju Ukrainas atbalstam, pašus uzņēmumus neviens nav informējis, vai jāpalielina ražošana un kurus tieši no lidaparātu veidiem vajadzēs visvairāk, atzīmē raidījums.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle uzsvērusi, ka uzņēmēji gaida no valsts puses turpmākos soļus un aicinājumu, lai izprastu, “kā mēs varam kā nozare būt noderīgi, un kas ir tās spējas, uz kurām mēs raugāmies”, piemēram, vai attīstīt ar munīciju aprīkotus dronus, vai arī novērošanas lidaparātus.

“Ja tiešām ir nopietni plāni alocēt kādus pasūtījumus, tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk, jo pieejamība komponentēm, pieejamība darba spēkam – tas viss ir, protams, ierobežojošs faktors,” piebildusi Egle.

Sprūds skaidrojis, ka paies zināms laiks, kamēr katra dronu koalīcijas valsts nāks ar savu redzējumu par tālāko darbu, attiecīgi konkrētas darbības “nebūs tā, ka šodien uzreiz, uz pusdienlaiku”.

Latvijā ražo divus militārām vajadzībām sertificētus dronu modeļus – uzņēmumā “Edge Autonomy” un “Atlas Aerospace”. Šie un citi uzņēmumi strādā pie vēl citiem modeļiem, izmēģina arī tā sauktos kamikadzes dronus, kas paredzēti mērķu iznīcināšanai un attīsta pretdronu sistēmas ienaidnieka lidaparātu pārtveršanai.

“Atlas Aerospace” ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem sāka sadarboties vēl pirms Krievijas iebrukuma. Tagad uzņēmums palielinājis ražotni.

“Atlas Aerospace” droniem neesot fiksēta frekvence, bet gan radiomodulis, kas darbojas frekvenču diapazonā, frekvence taisa 16 lēcienus sekundē, līdz ar to tos esot grūti detektēt. Pēc Ukrainas armijas lūguma izstrādāti risinājumi, lai baterejas varētu uzlādēt ātrāk, izstrādā sistēmas, lai viens pilots var vadīt vairākas ierīces vienlaikus, tapis risinājums, lai drons var lidot bez GPS signāla.

Pēc Ukrainas bruņoto spēku pieprasījuma tiek izstrādāts jauns kabatas formāta drons, lai ikviens to varētu izmantot priekšā esošo pozīciju izlūkošanā pāris kilometru attālumā.

Šobrīd Aizsardzības ministrija tikšanos ar nozares uzņēmējiem ieplānojusi 7.februārī.