LOK informē, ka, reaģējot uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Izpildkomitejas paziņojumu par dalības ierobežojumu atcelšanu Baltkrievijas sportistiem, kā arī ņemot vērā apstākļus, ka līdz šim brīdim nav izstrādāta Eiropas Savienības vienotā nostāja, tā ir izstrādājusi un Izpildkomitejas sēdē apstiprinājusi vienotu stratēģisko dokumentu “Pozīcija un vadlīnijas dalībai starptautiskajā sporta apritē”.

Jauno LOK vadlīniju mērķis ir sniegt maksimālu atbalstu un solidarizēties ar Ukrainu, nodrošinot Latvijas sportistu dalību starptautiskajās sacensībās, ievērojot skaidru un vienotu pieeju. Lai nonāktu pie tiesiski un praktiski efektīvākā risinājuma, LOK veikusi vairākkārtējas konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām un Sporta departamentu. Apstiprinātie priekšlikumi ir nosūtīti visām olimpisko sporta veidu federācijām un partnerorganizācijām.

LOK atgādina, ka tās pozīcija paliek nelokāma – SOK un atsevišķu starptautisko sporta federāciju lēmumi pieļaut agresorvalstu un to sabiedroto sportistu dalību sacensībās netiek atbalstīti. LOK ieskatā jebkāda šo atlētu atgriešanās apritē ir pāragra un klaji pārkāpj olimpiskos pamatprincipus, jo kalpo agresorvalstu “maigās varas” interesēm un tiesiskas pašplūsmas normalizēšanai.

Apzinoties pastāvošos izaicinājumus, LOK pilnveidojusi līdzšinējo pieeju. Šajās vadlīnijās ir skaidri uzsvērts, ka pasīva pašizolācija jeb boikoti bieži vien “de facto” kalpojot agresorvalstu interesēm un liedz Latvijas atlētiem konkurēt starptautiskajās sacensībās un turnīros.

Tāpēc jaunā sistēma ir vērsta uz proaktīvu un pragmatisku rīcībpolitiku, lai maksimāli atbalstītu Latvijas sportistus un palīdzētu viņiem droši noorientēties sarežģītās situācijās starptautiskajā arēnā, cīnoties par augstākajiem sasniegumiem un vienlaikus nodrošinot stingru agresorvalstu pārstāvju “neitralitātes” kritēriju uzraudzību.

Apstiprinātais rīcības modelis balstās uz četriem galvenajiem virzieniem, kas paredz konsekventu atbalstu un solidaritāti ar Ukrainas sporta saimi kā primāro atskaites punktu lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī aktīvu pozīciju agresorvalstu sportiskās iesaistes gadījumos, kur Latvijas atlēti mērķtiecīgi cīnīsies par augstākajiem sasniegumiem, lai tieši liegtu starptautisko atzinību, medaļas un kvotas agresorvalstu pārstāvjiem.

Tāpat tiek ieviesta diferencēta pieeja, pieaugušo augsto sasniegumu sportā ieturot striktu distanci un nepieļaujot starptautisko noziegumu normalizēšanu, kamēr bērnu un jauniešu sacensību vide tiek stratēģiski izmantota kā ilgtermiņa deradikalizācijas rīks, kurā demokrātiskas sabiedrības vērtības un tiesiskums mērķtiecīgi mazina autoritāro režīmu propagandas ietekmi.

Noslēdzošais virziens garantē vienotu, uz starptautiskajām tiesībām balstītu komunikāciju un stingru atbildības nošķiršanu, politisko paziņojumu un institucionālo protestu slogu pilnībā noņemot no nepilngadīgo atlētu pleciem un to atstājot kā ekskluzīvu sporta organizāciju vadītāju un amatpersonu atbildību.

Vadlīnijas nosaka skaidrus praktiskus ieteikumus ikdienas situācijām, kad sportisti sacensībās sastopas ar tā dēvētajiem individuālajiem neitrālajiem atlētiem (INA), aicinot ievērot noteikumus un izpildīt formālos tehniskos protokolus tikai tiktāl, cik tas ir absolūti nepieciešams diskvalifikācijas risku novēršanai.

Tāpat tiek pieprasīta strikta norobežošanās ceremonijās un publiskajā telpā, ievērojot fizisku distanci apbalvošanā un atsakoties no kopīgiem foto, video, kopīgām preses konferencēm vai intervijām ar agresorvalstu pārstāvjiem.

Īpaša uzmanība ir vērsta uz digitālo higiēnu, kas paredz sociālajos tīklos neiesaistīties nekādās diskusijās, kā arī nedalīties un nereaģēt uz agresorvalstu sportistu publicēto saturu. Noslēgumā kā svarīgs praktiskais princips ir noteikta tūlītēja pārkāpumu fiksēšana, kas prasa nekavējoties informēt sacensību organizatorus un starptautiskās federācijas, ja tiek novēroti neitralitātes statusa kritēriju pārkāpumi, piemēram, slēptas vai atklātas simbolikas izmantošana.

Kā oficiālā uzraudzības un rīcībpolitikas korekcijas institūcija ir noteikta LOK Izpildkomiteja (LOK IK), kas savu funkciju izpildei pēc vajadzības pieaicina LOK Ētikas komisijas, LOK Atlētu komisijas un IZM pārstāvjus. Uzraudzības procesā LOK IK izvērtē faktiskos apstākļus gadījumos, kad konstatēti iespējamie pārkāpumi vai pastāv pamatotas bažas par ģeopolitiskiem riskiem, kā arī proaktīvi īsteno koriģējošus pasākumus, ja mainās starptautiskā tiesiskā situācija vai sankciju politika.

Komplicētu incidentu vai paaugstināta riska situāciju izskatīšanā, jo īpaši saistībā ar starptautisku sacensību rīkošanu Latvijas teritorijā, LOK IK īsteno ciešu starpinstitucionālo sadarbību, darbam piesaistot Ārlietu ministrijas, atbildīgo valsts drošības iestāžu pārstāvjus un citus kompetentus ekspertus.

LOK uzsver, ka izstrādātā “Pozīcija un vadlīnijas dalībai starptautiskajā sporta apritē” ir dinamisks un procesa gaitā pielāgojams dokuments. Tas var tikt un, visticamāk, arī tiks pastāvīgi papildināts, aktualizēts un grozīts, reaģējot uz mainīgo starptautisko situāciju, kā arī lai visos apstākļos optimālāk aizsargātu Latvijas nacionālās intereses.