Latvijas augstskolās šogad studē 63 500 Latvijas studējošo, no kuriem 62% ir jaunāki par 26 gadiem, aplēsusi IZM.

Līdztekus pieaug 30 līdz 50 gadus vecu studentu īpatsvars, pārsvarā maģistra un doktora studiju līmenī.

“Tiem cilvēkiem, kuri pabeidz vidusskolu, augstākā izglītība ir galvenā izvēle, ko viņi tālāk dzīvē dara,” augsta līmeņa ekspertu forumā “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” sacīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

60% no vidusskolu beidzējiem Latvijas augstskolās iestājās nākamajā rudenī pēc absolvēšanas, tikmēr ģimnāzijas absolventu vidū šis īpatsvars sasniedz 80%.

Vienlaikus, kā norādīja Paiders, “diezgan lielam skaitam” vidusskolēnu tālākās saites ar augstāko izglītību ir ļoti nelielas – augstskolās iestājas trešdaļa vai pat mazāk absolventu.

Mazāka studējošo skaita dēļ lielāks uzsvars būs jāliek uz augstākās izglītības atdevi un rezultātu indivīdu līmenī, sacīja Paiders.

Latvijas studentu kritumu arī varētu kompensēt ar ārvalstu studējošo pieaugumu un jaunām izglītības formām augstākajā izglītībā, piemēram, pārkvalificēšanos un mūžizglītību.

Pēc IZM pārstāvja sacītā, valsts politikas mērķis ir virzīt augstāko izglītību uz tām jomām, kurās novērojams darbaspēka deficīts un kuras ir nozīmīgas valsts attīstībai.

Kā vēstīts, Saeimā šodien norisinās augsta līmeņa ekspertu forums “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai”, lai uzsvērtu un aktualizētu augstākās izglītības nozīmi valsts, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā, ņemot vērā globālos izaicinājumus un īstenotās reformas.