Lēmumā akcionāri lūguši padomei izvērtēt iespēju prēmēt LVM valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus pēc to darbības rezultātu vērtējuma par 2024. gadu.

LVM padome aģentūrai LETA norādīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) kā akciju turētāja sniegusi atzinumu par LVM 2024. gada darbības rezultātiem, kas balstīts uz Valsts kancelejas (VK) atzinumu par LVM 2024. gada darbības vērtējumu, ar kuru LVM vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto finanšu mērķu un nefinanšu mērķu un to rezultatīvo rādītāju izpildi 2024. gadā, LVM un tā vadību novērtējot ar augsto vērtējumu “ļoti labi”.

Savukārt LVM padome savā darbībā rīkojas atbilstoši piemērojamo normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.

Savukārt uz jautājumiem, vai padomes lēmums par valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu prēmēšanu jau ir pieņemts un kādā apmērā plānotas prēmijas, padome atbildes nesniedza.

Putniņš atstāja amatu 31. oktobrī. LVM valdē strādā Jānis Krūmiņš, Māris Kuzmins, Inga Vagele un Dagnis Dubrovskis, kurš valdē jau otro termiņu pēc kārtas ir iecelts pagaidu valdes locekļa amatā. Dubrovskis ir iecelts LVM valdē no 2025. gada 23. aprīļa līdz brīdim, kad LVM padome valdes locekļa amatā ievēlēs viņu vai citu kandidātu regulējumā noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā vienu gadu.

Kā ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”, Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ – atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.

Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.

“Nekā personīga” minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā.

Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām.

Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt “konkurētspējīgu cenu”, bet LVM vadība atteicās to darīt, jo tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.

LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinās LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiks izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā – 201 miljonu eiro un 2022. gadā – 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze.

Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas.

Un lika ziņot Ministru kabinetam, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro.

Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.