Kopš incidenta sākuma drošības apsvērumu dēļ ir atslēgtas un nav pieejamas LVM uzturētās ārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas – “LVM GEO”, karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne “Mednis”.

Tāpat ir atslēgtas arī vairākas LVM iekšējās sistēmas, kas nodrošina uzņēmuma informācijas apmaiņu ar LVM pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma klientiem.

LVM akcentē, ka uzņēmuma IT komanda strādā ciešā sadarbībā ar kiberincidentu novēršanas institūciju “Cert.lv” un citām valsts atbildīgajām drošības iestādēm, risinot kiberdrošības incidenta radīto seku novēršanu.

“Uzņēmums sadarbībā ar ekspertiem turpina jau svētku dienās sākto darbu, lai novērstu kiberdrošības incidenta radītās sekas un mazinātu līdzīgu situāciju atkārtošanās iespējas nākotnē. Vēlēšanu sistēmas izstrādei nepieciešamā IT vide bija nodalīta no pārējās IT infrastruktūras. Strādājam ārkārtas režīmā un informēsim par situācijas attīstību,” uzsver LVM IT infrastruktūras un attīstības direktors Māris Kuzmins.

“Cert.lv” apstiprināja, ka LVM infrastruktūru ir skāris kiberdrošības incidents.

Sadarbībā ar uzņēmumu tiek veiktas visas nepieciešamās darbības, lai incidenta ietekmi novērstu, tāpēc daļa publisko pakalpojumu nav pieejami.

Tāpat “Cert.lv” uzsver, ka vēlēšanu sistēmu infrastruktūras uzturēšana nekādā veidā nav saistīta ar LVM infrastruktūru.

Pēc kompānijā minētā, ar vēlēšanu sistēmām saistīto papildinājumu izstrāde no LVM puses ir sekmīgi pabeigta un nodota Valsts digitālās attīstības aģentūrai.

Atbilstoši iepriekš plānotajam sistēmas vēl tiks pakļautas neatkarīgam drošības auditam, kuru veiks “Cert.lv” un SIA “Tet”.

LVM apliecināja, ka uzņēmums ir vērsies Valsts policijā (VP) saistībā ar piedzīvoto kiberuzbrukumu.

Tāpat kompānijā skaidroja, ka LVM rīcībā nav informācijas, ka kāds būtu prasījis izpirkuma maksu par nošifrētu datu atšifrēšanu, turklāt uzņēmums neplāno nekādos apstākļos maksāt kādu izpirkuma maksu vai ko tamlīdzīgu.

Vaicāts, vai kiberuzbrucēji ir aizšifrējuši failus, kuri ir tikai vienā eksemplārā, LVM atbildēja, ka visiem failiem, kas glabājas LVM IT sistēmās, ir rezerves kopijas.

LVM IT infrastruktūras un attīstības direktors Māris Kuzmins Latvijas Televīzijai (LTV) norādīja, ka uzņēmums turpina analizēt incidentu un pagaidām nevar precīzi pateikt, kāda informācija ir nopludināta.

Pēc uzņēmuma pašreizējā vērtējuma, tā nav uzskatāma par augsta riska datiem, lai gan pastāv iespēja, ka nopludināts ievērojams datu apjoms.

LTV vēsta, ka par iegūtajiem datiem hakeris pieprasījis izpirkuma maksu, tomēr LVM neplāno sadarboties ar uzbrucēju.

VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde, balstoties uz publiski pieejamo informāciju, pēc savas iniciatīvas ir sākusi resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un identificētu iespējamo personu, kura veikusi šīs darbības, apliecināja VP Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets krīzes vadības sēdē aprīļa beigās nolēma vēlēšanu sistēmu izstrādi nodot valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT), “Tet” un LVM.

Attiecīgi tika izbeigts līgums ar vēlēšanu platformas izstrādātāju “RIX Technologies”.

LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% – līdz 206,73 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.