Riekstiņš nenoliedza, ka šie droni rada draudus iedzīvotāju drošībai, taču tie nav traktējami kā bruņots uzbrukums pret Latviju.

Šie objekti ir “iemaldījušies” mūsu teritorijā, līdz ar to šādu dronu apkarošanai pilnā mērā nevar izmantot NATO spējas.

“NATO misija ir atturēt ārvalstis no bruņota uzbrukuma pret Latviju. Šie incidenti primāri ir jautājums mums pašiem, mūsu bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministrijai, kur mēs izvēršam savas spējas,” teica Riekstiņš.

Vēstnieks NATO atzīmēja, ka Latvijai ir 400 kilometrus gara austrumu robeža, kuras sargāšanai nepieciešami lieli līdzekļi.

Riekstiņš atzīmēja, ka tā ir politiska izšķiršanās, vai līdzekļus atvēlēt primāri gaisa telpas sargāšanai gar robežu, bet tad jārēķinās, ka kādām citām militārajām prioritātēm naudas nepietiks.

Riekstiņš piebilda, ka patlaban tiekot arī runāts, kādā veidā varētu pastiprināt pastāvīgo NATO gaisa patrulēšanas misiju Latvijā.