Gadījumā, ja par valsts prezidentu kļūs Uldis Pīlēns (AS), risks esošās koalīcijas turpmākai pastāvēšanai ir redzams, jo koalīcijas nespēja vienoties par kandidātu nozīmē “plaisu, kas var iet dziļāk”.

Levits atzīmēja, ka valsts prezidenta ievēlēšana ir politisks jautājums, jo frakcijas skatās tādu prezidentu kandidātu, kuri vairāk vai mazāk atbilst viņu priekšstatiem par to, kādai politikai būtu jābūt. 

Kā ziņots, 19. aprīlī līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja, ka kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā.

“Nacionālā apvienība” (NA) 17. aprīlī nolēma, ka ir gatava pašreizējo Valsts prezidentu atkārtoti virzīt uz amatu, bet tika gaidīts paša Levita lēmums.

Balsojumā par Levita virzīšanu amatam NA domē nobalsojis absolūtais vairākums, pēc partijas sēdes norādīja NA līderis Raivis Dzintars.

Šī būs jau trešā reize, kad NA viņu virza augstajam amatam. 2015. gadā Levits sasniedza vēlēšanu pēdējo kārtu, bet zaudēja Zaļo un zemnieku savienības virzītajam Raimondam Vējonim.

Līdz šim ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu ir pieteicis arī uzņēmējs, “Apvienotā saraksta” (AS) dibinātājs Uldis Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav pavisam drošs.

Arī Levitam gan pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai, ja AS virza savu kandidātu. Vienīgi JV politiķi ir solījuši atbalstīt Levitu, ja NA viņu virzīs pārvēlēšanai amatā.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.

Par Latvijas Valsts prezidentu Levits tika ievēlēts 2019. gadā.