Kā aģentūrai LETA norādīja LFAA izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, lai ārsta izrakstītās zāles nonāktu līdz iedzīvotājiem, ir nepieciešama gan ražošana, gan piegāde, gan arī farmaceitiskā aprūpe.

Taču, ja zāļu apgādātājiem nebūs rentabli medikamentus piegādāt, tad zāļu piegādes būs retākas un aptiekas attālākos reģionos zāles nesaņems, un to pieejamība samazināsies, kā rezultātā cietīs iedzīvotājs.

“Jau pašlaik mēs ilgāku laiku cīnāmies ar zāļu nepietiekamību, turklāt, prognozējot jebkādas krīzes, zāļu pieejamība ir viens no valsts drošības jautājumiem,”

sacīja Jučkoviča.

LFAA uzskata, ka, modeli ieviešot, spēkā būs visas tās iepriekš paustās bažas – samazināsies aptieku skaits un secīgi arī medikamentu pieejamība attālākos reģionos. Turklāt, visdrīzāk, kritiskā infrastruktūra nozares ietvaros netiks nodrošināta, jo komersantiem tam nebūs līdzekļu.

LFAA joprojām piedāvā samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem un paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu.

Asociācijas vērtējumā

var piemērot fiksētu likmi medikamentiem, taču tai jābūt samērojamai ar ieguldīto darbu, lai nesagrautu sistēmu.

Tāpat asociācija joprojām norāda, ka reāla zāļu cenu samazināšana ir iespējama tikai tad, ja tajā solidāri iesaistās visas puses – ražotāji, apgādes uzņēmumi, aptiekas un valsts. Esošais VM piedāvājums neesot solidārs, LFAA vērtējumā tas atspoguļo spiedienu tikai uz izvēlētiem zāļu piegādes posmiem.

“Nozare noteikti izskatīs oficiālo piedāvājumu un iesniegs savu redzējumu un priekšlikumus kā to darījusi arī līdz šim, tomēr turpmāk aicina neveikt izmaiņas iedzīvotājiem sensitīvās jomās, neiesaistot visus nozares dalībniekus,” atzīmēja Jučkoviča.