Viņa norādīja, ka vienlaikus “Elwind” atkrastes projekts nodrošinās minimālu ietekmi uz vidi.

Projekta īstenošanai ir sākti ietekmes uz vidi pētījumi, kas noslēgsies 2026. gadā.

Ir paredzēts, ka vēja parku būvniecība varētu sākties 2028. gadā, savukārt vēja parki darbību varētu sākt pēc 2030. gada.

Štrovalde norādīja, ka “Elwind” projekta izstrādes gaitā tiks nodrošināti pētījumi un atļaujas, kas attīstītājiem sniegs nepieciešamo informāciju un mazinās riskus, lai veiktu projekta attīstību.

“Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā zaļais kurss bija kaut kas, kur mēs pamazām virzījāmies, tomēr pēc iebrukuma zaļais kurss, alternatīvi enerģijas avoti un atjaunojamā enerģija kļuva ārkārtīgi svarīga visai pasaulei, Eiropai un Latvijai jo īpaši,” sacīja Štrovalde.

Viņa minēja, ka Latvijai ir aptuveni 15 gigavatu (GW) potenciāls vēja enerģijai jūrā, Latvijai ir aptuveni 500 kilometru krasta līnija un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča gultne ir piemērota vēja turbīnu izbūvei.

“Tomēr jautājums ir vai un kā mēs šo potenciālu izmantosim,” piebilda Štrovalde.

Jau ziņots, ka Ventspilī trešdien notiek Kurzemes biznesa forums, kurā tiek runāts par Latvijas vēja parku un ūdeņraža ekonomikas attīstību.