Dārzā aug vairāk nekā 60 magnoliju koku, kas pārstāv 20 sugas un šķirnes, un vairāki no tiem sasnieguši vietējās nozīmes dižkoku statusu.

Magnoliju ziedēšanas ilgums ir atkarīgs no laikapstākļiem – vēsākā laikā tas ir ilgāks, bet siltā laikā intensīvāks.

Parasti magnolijas zied no aprīļa vidus līdz maija beigām.

Augstskolā norādīja, ka lielākā daļa magnoliju veiksmīgi pārdzīvojušas ziemu.

Lai gan daļa ziedpumpuru cietuši no sala un ziedēšana vietām var būt pieticīgāka, kopumā koki saglabājuši savu krāšņumu.

Kā pirmās uzplaukušas Lebnera magnolijas dārza centrālajā daļā, kurām pakāpeniski pievienojas zvaigžņu magnolijas un ziemeļu Kobus magnolijas.

Tuvākajās nedēļās, iestājoties siltākam laikam, gaidāma arvien plašāka ziedēšana.

Starp senākajiem kokiem kolekcijā ir gurķu un Kobus magnolijas, kas stādītas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

Pirmā magnolija Botāniskajā dārzā iestādīta 1936. gadā, un šobrīd dārzā aug tā pēctecis.

Apmeklētāju uzmanību šosezon varētu piesaistīt šķirne “Big Dude”, kuras ziedi sasniedz līdz 25 centimetru diametru, norāda LU.

Tāpat tuvākajās nedēļās gaidāma arī citu šķirņu ziedēšana.

Botāniskajā dārzā pārstāvētas arī trīs apdraudētas magnoliju sugas, kas iekļautas Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Sarkanajā sarakstā.

Magnolijas ir vieni no senākajiem ziedošajiem augiem pasaulē, kuru izcelsme sniedzas aptuveni 100 miljonus gadu senā pagātnē.