Piketa dalībnieki turēja plakātus ar uzrakstiem “Valdība mūs nedzird”, “Ģimenes ārstiem atbalstu, pacientiem veselību”, “Reģioni nav otrā šķira, veselību visiem” un “Līdz vēlēšanām solījumi, pēc vēlēšanām – amnēzija”.

Protestētāji skandēja arī saukļus “Veselība bez naudas, pacients bez pulsa” un “Nodaļa slēgta, līnija – taisna”.

LVSADA vadītāja Līga Bāriņa uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmā problēmas ieilgušas un nozare vairs nevar tikai gaidīt turpmākus solījumus.

Viņa norādīja uz darbinieku pārslodzi, pacientu rindām un slimnīcu grūtībām nodrošināt nepārtrauktu darbu.

Pēc Bāriņas teiktā, LVSADA vairākkārt vērsusies pie atbildīgajām institūcijām, bet saņemtajās atbildēs pēc būtības arodbiedrības aktualizētās problēmas tiekot atzītas un pausts tas, ka tiek nodrošināts regulārs dialogs.

Viņa uzsvēra, ka arodbiedrība sagaida konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus.

LVSADA prasību pēc veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) demisijas Bāriņa raksturoja kā atbildības pieprasīšanu.

Piketā uzstājās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure savā uzrunā atgādināja par pirms 14. Saeimas vēlēšanām politiķu dotajiem solījumiem veselības aprūpes jomā un norādīja, ka ģimenes ārsti ir tie speciālisti, kas vistiešāk redz pacientu vajadzības.

Viņa uzsvēra primārās veselības aprūpes nozīmi un to, ka ģimenes ārsta darbs nav iespējams bez komandas un atbalsta personāla.

Nicmane-Aišpure aktualizēja arī nepieciešamību palielināt ģimenes ārstu atalgojumu kapitācijas naudā un kritizēja situāciju digitālajā vidē, tostarp smagnējo e-nosūtījumu sistēmu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs norādīja uz ģimenes ārstu skaita samazināšanos, mediķu novecošanos un neskaidrību par to, kā nākamajā gadā tiks nodrošinātas pieaugošās pacientu vajadzības.

Viņa ieskatā, 25-30% pieaugums būtu nepieciešams, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus.

Piketa laikā pie protestētājiem no valdības ēkas iznāca arī veselības ministrs Abu Meri un pēc tam arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Viņu parādīšanos daļa sanākušo sagaidīja ar neapmierinātības saucieniem.

Abu Meri uzrunas laikā vairākkārt izskanēja aicinājumi “Atkāpies!”, “Cīnies!”, un viņa uzrunu piketā sanākušie pūļa dalībnieki bieži pārtrauca.

Abu Meri uzsvēra, ka arī pats ir daļa no veselības aprūpes sistēmas un piekrita, ka veselība ir valsts drošības jautājums.

Vienlaikus viņš norādīja uz ievērojamu finansējumu, kas pēdējos gados novirzīts valsts aizsardzībai un drošībai.

Abu Meri uzsvēra, ka risinājumi jāmeklē vairākām ministrijām kopā un ka nevar apsolīt finansējumu, ja nav pārliecības par tā pieejamību.

Ministrs skaidroja, ka budžetā nav iespējams vienkārši atrast simtiem miljonu eiro un nepieciešams meklēt arī ietaupījumus, lai papildu līdzekļus varētu novirzīt veselībai.

Uz to Bāriņa atbildēja, ka uz veselības aprūpes rēķina taupīt nedrīkst, jo nepietiekama finansējuma sekas būs slimi pacienti un lielāka mirstība.

Abu Meri norādīja arī, ka jautājums par papildu finansējumu jāadresē ne tikai veselības ministram, bet visiem politiķiem, kuri lemj par valsts budžeta sadalījumu, tostarp arī Saeimas deputātiem.

Atbildot uz protestētāju jautājumiem par līdz šim paveikto, viņš minēja darbu pie veselības aprūpes līdzekļu lietderīgākas izmantošanas, vairāku miljonu eiro ietaupījumu atrašanu un bērnu vakcinācijas paplašināšanu.

Protestētāji vairākkārt aicināja pie mikrofona arī Kulbergu.

Pārtraucot Ministru kabineta sēdi, Kulbergs piketētājiem uzsvēra savu personīgo pieredzi veselības aprūpē, norādot, ka ārsti un medicīnas māsas viņam palīdzējuši pēc veselības problēmām atgriezties sportā.

Kulbergs sacīja, ka veselības aprūpes problēmas valdībai ir labi zināmas un papildu finansējums nozarei, tostarp darbinieku algām, ir nepieciešams.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nesolīs finansējumu, kuram nav seguma.

Premjers pauda viedokli, ka bez papildu naudas nepieciešamas arī sistēmiskas izmaiņas, tostarp jānodrošina, lai piešķirtais finansējums reāli nonāktu līdz ārstniecības personām.

Piketā uzrunu teica arī Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve Liesma Kalve, kura kritizēja Abu Meri un izteica aizskarošu piezīmi par ministra izcelsmi.

“Aiz jums paliek arābu rūgtās smaržas aromāts un tikai solījumi,” izteicās Kalve.

Piketam noslēdzoties, Bāriņa pauda, ka, viņasprāt, pikets ir izdevies, taču viņa šaubās, vai nozares vajadzības ir sadzirdētas un vai turpmāk gaidāmas būtiskas pārmaiņas.

Bāriņa sacīja, ka līdz šim nav bijusi situācija, ka šādā piketā atnākušos uzrunātu gan veselības ministrs, gan premjers.

Kā vēstīts, LVSADA pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.

Pieprasīts arī pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.

Arodbiedrība sākotnēji pieprasīja darba samaksas pieaugumu par 30%, bet, “meklējot kompromisu”, piekrita 25,4%.

VM arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro.

Tikšanās dalībnieki atzinuši situācijas nopietnību, tomēr netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.

Ministru kabineta noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem māsas palīgam un medicīnas asistentam noteiktā zemākā mēnešalga ir 863 eiro, kas ir par 43 eiro lielāka nekā 2027. gadā plānotā minimālā alga, savukārt māsai noteiktā zemākā mēnešalga ir 1189 eiro.

LVSADA norāda, ka bez samērīga veselības aprūpes darbinieku atalgojuma pieauguma darbinieku trūkums nozarē padziļināsies.

Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība.

Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, atzīmē LVSADA.

Ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA Birojam uzdots sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.