Runājot par jauniešu rekrutēšanu armijai, Melnis piekrita, ka armija vēlētos, lai dienestā iestājas sportisti, paņem 50 kilogramu mugursomu un uzreiz dodas uzdevumu izpildē.

Vienlaikus viņš pilnīgi piekrītot, ka NBS vadībai ar izglītības un veselības ministriem vajadzētu pārrunāt, kā sakārtot sistēmu un lielāku uzsvaru likt uz jauniešu fizisko sagatavotību un psiholoģisko noturību jau skolā, lai viņi būtu gatavāki dienestam.

Viņš pieļāva, ka nākotnē, iespējams, var domāt par iestāšanās prasību samazināšanu, tomēr tas, viņaprāt, būtu ļoti izaicinoši, jo ikviens komandieris norādīs, ka karavīram vajag spēt skriet un nest ekipējumu jau no pirmās dienas, lai piedalītos uzdevumos.

“Tomēr ir jāsaprot, ka arī mūsu sabiedrība ir mainījusies un ir jāmeklē līdzsvars, kā ieinteresēt jaunieti nākt un pievienoties NBS, “nenogalinot” to caur augstām fiziskās sagatavotības un veselības prasībām. Tādēļ es domāju, ka mums ir jāizrunājas un jānonāk pie modeļa, kas ir izdevīgs gan izglītības sistēmai, gan NBS, gan arī jaunietim,” uzsvēra Melnis.

Ministrs vienlaikus pilnīgi piekrītot, ka dronu operatoram, par kibertelpas aizsardzību atbildīgajam speciālistam nav vajadzīga tāda fiziskā sagatavotība kā kājiniekam vai speciālo uzdevumu vienības karavīram.

Uz norādi, ka Ukrainā armijā loģistikā un dronu vienībās darbojas pat iepriekš ievainotie karavīri, Melnis atbildēja, ka Ukrainas pieredze ir citāda, jo viņi skatās uz cilvēku spējām, tomēr vienlaikus jāņem vērā tas, ka Ukrainā ir karš.

“Miera apstākļos arī viņiem armijā bija visas šīs (uzņemšanas) prasības, bet karš mainīja daudzus nosacījumus un sapratni. Ir daudzi, tostarp arī civilie iedzīvotāji, kas kara laikā veic noteiktus uzdevumus un viņiem nav ne jāskrien, ne jārok ierakumi. Mums ir jāskatās, jāmācās un jādomā, cik daudz no Ukrainas pieredzes paņemt. Tam visam jānotiek caur izvērtēšanu,” uzsvēra Melnis.