Ministrs uzsvēra, ka Latvijas gaisa telpā nedrīkst ielidot ārvalstu droni un tie ir jātriec lejā.

Komentējot izteikumus, ka regulāri notriekt dronus ar dārgām raķetēm nebūtu lietderīgi, ministrs norādīja, ka šajā brīdī cilvēka dzīvību nevar novērtēt naudā un ir jādara viss, lai pasargātu iedzīvotājus.

Vienlaikus ministrs atzina, ka notiek darbs, lai dronus varētu notriekt maksimāli efektīvi un lēti. Viņš pateicās industrijai, kas ražo pretdronu sistēmas.

Ministrs atklāja, ka šobrīd notiek sekmīga šo sistēmu testēšana un centieni tās integrēt un izvietot uz robežas, “lai varētu sargāt un triekt lejā nevis ar dārgām raķetēm, bet primāri izmantot mūsu industrijas lētas un efektīvas pretdronu sistēmas”.

Kā vēstīts, NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas 8. jūnijā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā notrieca Latvijas teritorijā ielidojušo dronu.

Gala lēmumu par drona notriekšanu pieņēmusi NATO pavēlniecība.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc notikušā komentēja, ka notriektais drons parāda Latvijas spēju reaģēt, taču jāuzlabo efektivitāte.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašiem jāattīsta savas spējas pretdronu un pretgaisa aizsardzības jomā, piebilstot, ka tas ir virsuzdevums, pie kura patlaban strādā visas atbildīgās struktūras.

Rinkēvičs sprieda, ka paies laiks un šādi incidenti atkārtosies, taču rīcības algoritmi tiek pilnveidoti.

Savukārt premjers Andris Kulbergs (AS) teicis, ka regulāri notriekt Latvijas, un arī Baltijas, teritorijā ielidojošus dronus ar iznīcinātajiem nebūtu lietderīgi.

Savukārt 9. jūnijā Kulbergs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem.

Vienošanās ietvaros Ukraina apņēmusies sniegt atbalstu ekspertīzes pārnesē, it sevišķi bezpilotu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kontekstā, daloties ar Ukrainas unikālo militāro un civilo pieredzi.