Tomēr Strazdiņa norāda, ka uzbrucēji neatpūšas – viņi strauji apgūst jaunākās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu, lai pilnveidotu un paātrinātu savas darbības metodes.

“Microsoft” 2025. gada pirmā pusgada digitālās aizsardzības pārskata dati liecina, ka Latvija pasaules mērogā ierindojusies 64. vietā starp valstīm, kuru lietotāji visbiežāk kļuvuši par kiberuzbrukumu mērķiem. Igaunija ieņem 63. vietu, bet Lietuva – 53. vietu.

Strazdiņa min, ka ir novērojamas pārmaiņas – kiberuzbrucēju mērķos arvien biežāk nonāk ne tikai valsts iestādes, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, nereti caur valstiski atbalstītu grupu īstenotām aktivitātēm.

“Microsoft” norāda, ka slimnīcas, izglītības iestādes un pašvaldības arvien biežāk kļūst par kiberuzbrukumu mērķiem, jo tām ir pieejami sensitīvi dati un nereti – ierobežoti kiberdrošības resursi.

Šādu uzbrukumu sekas var aizkavēt medicīnisko aprūpi, traucēt mācību procesu un apstādināt sabiedriskā transporta darbību. Izspiedējprogrammatūru veidotāji izmanto šīs ievainojamības, jo šādu nozaru pārstāvji bieži vien operatīvi veic izpirkuma maksu, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pakalpojumu darbību.

Digitālās aizsardzības pārskata dati atklāj, ka vairāk nekā 52% mērķētu kiberuzbrukumu tiek veikti ar izspiešanas un izspiedējprogrammatūru palīdzību, tikmēr spiegošanas uzbrukumi veido 4% no kibernoziegumiem.

Mūsdienu kiberuzbrucēji pārsvarā ir izdevību meklējoši noziedznieki, kuri tiecas pēc finansiāla labuma, nevis valstiski atbalstīti kibernoziedznieki. 80% gadījumu uzbrucēji tiecas iegūt personas datus, uzsverot šī drauda universālo raksturu, pauž kompānijā.

“Microsoft” norāda, ka, lai gan visbiežāk kiberuzbrukumu veicēji ir noziedznieki, arī valstiski atbalstītas grupas turpina mērķēt uz stratēģiski svarīgām nozarēm un reģioniem, galvenokārt spiegošanas, bet nereti arī finansiāla labuma dēļ.

Gan uzbrucēji, gan drošības speciālisti arvien aktīvāk izmanto mākslīgo intelektu. Kibernoziedznieki to pielieto pikšķerēšanas automatizēšanai un mākslīgi radīta satura izveidei, savukārt drošības speciālisti – lai novērstu uzbrukumu atklāšanas trūkumus un pasargātu lietotājus, informē uzņēmumā.

“Microsoft” norāda, ka, pieaugot kiberdraudu sarežģītībai, organizācijām ir pastāvīgi jāpilnveido aizsardzības risinājumi un jādalās ar iegūto informāciju. Savukārt valstīm jāveido skaidri regulējumi, kas paredz reālas sekas ļaunprātīgām darbībām un veicina lielāku caurspīdību starp iesaistītajām pusēm.

Tāpat digitālās aizsardzības pārskata dati liecina, ka novecojuši drošības risinājumi vairs nav pietiekami efektīvi. Aizsardzības sistēmu modernizācija un cieša sadarbība starp nozari un valsts institūcijām ir kritiski svarīga kiberdrošības stiprināšanai.

Individuālā līmenī daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana, īpaši tādu risinājumu, kas ir noturīgi pret pikšķerēšanu, var novērst vairāk nekā 99% identitātes zādzību un ar tām saistītu uzbrukumu, informē “Microsoft”.