Līdzjūtību Rekšņas ģimenei, draugiem un visai Latvijas policijas saimei izteicis iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS), aģentūra LETA uzzināja Iekšlietu ministrijā.

“Rekšņas ieguldījums Latvijas policijas izveidē pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir bijis stabils pamats Latvijas iekšlietu sistēmas nākotnei.

Juris Rekšņa bija vienmēr atvērts, uzticams, profesionālis, kurš prata arī smaidīt. Tāds viņš vienmēr paliks mūsu atmiņā,” paudis Kučinskis.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Rekšņa dzimis 1959. gadā Rīgā. 1977. gadā beidzis Rīgas 73. vidusskolu, bet 1986. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Laikā no 1979. gada līdz 1989. gadam Rekšņa strādājis Iekšlietu ministrijas pārvaldes patruļdienesta bataljonā par milici, vēlāk pārgājis darbā par inspektoru uz Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes dežūrdaļu.

90. gadu sākumā bijis Operatīvās reaģēšanas vienības komandieris Rīgas Galvenās policijas pārvaldē, kā arī uzņēmies specrotas, kurā darbojās vairāki desmiti Latvijas neatkarības ideju aizstāvoši Rīgas garnizona miliči, vadību. Pēcāk ieņēmis citus amatus policijā. 

1996. gadā Rekšņa tika iecelts par Rīgas Kārtības policijas priekšnieku, bet 1998.gadā apstiprināts par Valsts policijas priekšnieku. 2000. gadā Rekšņam tika piešķirta policijas ģenerāļa dienesta pakāpe.

2003. gadā Ministru kabinets viņu pārcēla Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā. 2004. gadā toreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis izteica piedāvājumu pārcelt viņu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bet Rekšņa atteicās un iesniedza atlūgumu.

2004. gadā Rekšņa atsāka darbu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā, jo jaunais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons netika pieņēmis Rekšņas atlūgumu.

2005. gadā Rekšņa atkāpās no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata. Pēcāk viņš kļuva par toreizējās “Latvijas Neatkarīgās televīzijas” (LNT) Ziņu dienesta konsultantu juridiskajos jautājumos un Valsts policijas priekšnieka konsultantu, kā arī darbojies uzņēmējdarbībā.

1997. gadā Rekšņa saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi. Tāpat viņš saņēmis Viestura ordeni, Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kā arī daudzus iekšlietu un tieslietu sistēmas apbalvojumus.