NA Saeimas deputāts Artūrs Butāns, komentējot nozares iebildumus pret priekšlikumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pienākumu televīzijas saturu valodās, kas nav ES dalībvalstu oficiālās valodas, obligāti dublēt vai ieskaņot latviešu valodā, nevis tikai titrēt, pauda, ka nepieņem argumentus, ka grozījumu dēļ filmās vairs nevarētu būt atsevišķas frāzes svešvalodās vai mākslinieciskas atkāpes.

Viņa ieskatā iebildumu patiesais iemesls ir tas, ka grozījumu rezultātā Latvijā nevarētu turpināt darboties krievu valodā raidošais kanāls “8TV”.

“Tā kā Satversmes tiesas lēmums ir par to, ka krievu valoda šeit ir pašpietiekama, tad, mūsuprāt, šādiem kanāliem nebūtu jābūt. Es domāju, ka tas ir pamatjautājums, nevis tie argumenti, kas šobrīd ir izvirzījušies priekšplānā,” sacīja Butāns.

“Mēs pildām to, ko Satversmes tiesa ir teikusi, stiprinām valsts valodu un nekādā gadījumā nevēršamies pret kaut kādām atsevišķām frāzēm filmās, kā tas tiek mēģināts sagrozīt,” sacīja deputāts.

Deputāts gan pieļāva, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija varētu vienoties par precizējumiem, nosakot gadījumus, kad filmās pieļaujamas mākslinieciskas atkāpes.

“Mēs nekādā gadījumā neatkāptos no ieceres, ka Latvijā nav jābūt kanāliem, kuros filmas ir krievu valodā un tiek latviski subtitrētas,” sacīja Butāns.

Viņš skaidroja, ka tas faktiski kontrastē ar to, ka citās svešvalodās, ES valodās, esošās filmas tiek ieskaņotas vai dublētas.

“

Līdz ar to sanāk, ka krievu valodai šeit ir kaut kāds īpašāks statuss. Manuprāt, tas nav pareizi, tas ir pretrunā Satversmes tiesas lēmumam, tāpēc no šīs prasības mēs neatkāpsimies,

” sacīja Butāns.

Savukārt AS Saeimas frakcijas vadītājs Juris Viļums norādīja, ka frakcija priekšlikumus vēl nav vērtējusi.

“Nāks laiks, tad arī runāsim, pagaidām vēl neesam to skatījuši arī komisijā,” sacīja Viļums.

Viņš norādīja, ka likumprojekts vēl netiek skatīts Saeimas komisijā un nav nonācis arī līdz izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

“Droši vien septembrī pie šī jautājuma atgriezīsimies,” pauda Viļums.

Tikmēr “Jaunās vienotības” (JV) deputāte, par likumprojektu atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere trešajam lasījumam iesniegusi priekšlikumus, kas paredz, ka svešvalodās demonstrējamās filmas un televīzijas raidījumi turpmāk būtu ne tikai jāieskaņo vai jādublē latviešu valodā, bet arī obligāti jānodrošina ar subtitriem valsts valodā.

Priekšlikumu pamatojumā Lībiņa-Egnere norāda, ka regulējuma mērķis ir nodrošināt Satversmē un Valsts valodas likumā nostiprināto valsts valodas pozīciju saglabāšanu un publiskās telpas aizsardzību, vienlaikus veicinot mediju satura pieejamību personām ar invaliditāti.

Deputāte uzsver, ka audiovizuālā satura piekļūstamībai nepieciešams izmantot vairāk nekā vienu maņu kanālu, jo dublēšana vai ieskaņošana palīdz personām ar redzes vai uztveres traucējumiem, savukārt subtitri ir būtiski nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem.

Kā ziņots, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aicina Saeimu filmu demonstrēšanā televīzijā pieļaut izņēmumu attiecībā uz svešvalodu kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļa lietošanu.

SEPLP norāda, ka, izvērtējot sagatavotos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, pirms trešā lasījuma tā rosina grozījumu projektā paredzēt izņēmumu gadījumiem, kad filmā ierobežotā apjomā tiek izmantoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt oriģinālvalodas teksta burtisku atveidi latviešu valodā, jo tas nozīmētu filmas oriģinālo skaņu aizstāt ar citu balsi vai tekstu.

SEPLP uzskata, ka, mainot filmu valodas regulējumu pēc būtības, būtu nepieciešama šī jautājuma pilnvērtīga analīze kopīgi ar kino ekspertiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sabiedrisko mediju, izvērtējot priekšlikumu ietekmi uz mediju vidi, filmu izplatītājiem un demonstrējamo filmu māksliniecisko kvalitāti.

Padome uzskata, ka likumprojekta normai jābūt pietiekami elastīgai, lai tā ļautu saglabāt gan valsts valodas lietojumu, gan audiovizuālā darba māksliniecisko integritāti.

Tāpat Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) un Latvijas Kino producentu asociācija aicinājušas Saeimu trešajā lasījumā neatbalstīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pienākumu televīzijas saturu valodās, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālās valodas, obligāti dublēt vai ieskaņot latviešu valodā, nevis tikai titrēt.

Lai arī grozījumu deklarētais mērķis ir stiprināt latviešu valodas pozīcijas, to faktiskās sekas var būt pretējas, teikts LRA, LSM un kino producentu parakstītajā vēstulē.

Vēstules autoru ieskatā šie grozījumi vājinās Latvijas medijus, apgrūtinās Latvijas filmu demonstrēšanu un auditorija vēl vairāk tiks virzīta uz ārvalstu televīzijas kanāliem un globālajām straumēšanas platformām.

Šāda pieeja faktiski lobē ārvalstu mediju intereses.

Jau vēstīts, ka Saeima jūlija beigās otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Tie tostarp paredz, ka filmas ES dalībvalstu valodās ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā.

Savukārt filmas citās svešvalodās ieskaņo vai dublē valsts valodā, un titrēšana vien nebūs pietiekama.