Kā aģentūru LETA informēja NA, politiskais spēks aicina ieviest “ekonomiskās drošības nodokli”, lai mazinātu Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas un vienlaikus nodrošinātu papildu finansējumu valsts drošībai.

NA rosinātais “ekonomiskās drošības nodoklis” paredz piemērot paaugstinātu – 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm.

Nodoklis attiektos uz vairākām preču grupām, tostarp pārtikas izejvielām, minerālproduktiem, lopbarību, metāla, ķīmijas un tekstila izstrādājumiem.

NA norāda, ka, neraugoties uz Krievijas izvērsto pilna mēroga karu Ukrainā, Latvijā tieši vai caur starpniekvalstīm joprojām nonāk Krievijas izcelsmes preces, tādējādi netieši papildinot agresorvalsts budžetu. NA ieskatā šāda situācija ir nepieņemama gan no drošības, gan no morālā viedokļa.

Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) norāda, ka Latvijā ir ļoti daudz uzņēmumu, kas pārtraukuši savu darbību Krievijā, atsakoties no lielas peļņas savas valstiskās pārliecības dēļ. Viņš atzīst, ka šie uzņēmēji šobrīd atrodas negodīgas konkurences apstākļos iepretim tiem, kas turpina sadarbību ar agresorvalsti. Savukārt NA jaunais likums piedāvājot to pārtraukt.

“Tas būs tests arī amatpersonām, vai vārdi par solidaritāti ar Ukrainu un saišu pārtraukšanu ar Krieviju tiek nostiprināti rīcībā, vai paliek tikai retorikā. Šis likums dos papildu līdzekļus valsts budžetā, ar ko stiprināt gan Latvijas aizsardzības spējas, gan vietējos uzņēmējus,” uzsver Butāns, norādot – kamēr Krievija turpina karu un apdraud Eiropas drošību, Latvija nedrīkst būt valsts, kas ar savu patēriņu palīdz uzturēt agresora kara ekonomiku

NA atgādina, ka ideja par Krievijas kara nodokli nav jauna – NA to ir rosinājusi jau iepriekš, taču līdz šim politiskā griba to ieviest bijusi nepietiekama. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija skaidri apliecina, ka vilcināšanās tikai palielina drošības riskus un turpina netaisnīgu konkurenci Latvijas uzņēmējiem, uzskata partijā.

Lai ieviestu kara nodokli, NA izstrādājusi jaunu likumu – Ekonomiskās drošības nodokļa likumu -, kā arī atbilstošus grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kā arī likumā “Par nodokļiem un nodevām”.