Kā informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, sēdē tika pārrunātas starptautiskās politikas aktualitātes, tostarp aktuālā situācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Padome atzinusi, ka notikumu attīstība Tuvajos Austrumos tiešā veidā ietekmē globālo drošību un miera sarunu procesu Ukrainā.

Padome uzsver nepieciešamību kopīgi ar transatlantiskajiem un Eiropas partneriem meklēt risinājumus pašreizējās krīzes risināšanai, vienlaikus starptautiskā sabiedrība nedrīkst novērsties no atbalsta sniegšanas Ukrainai.

Sēdē tika izvērtēts arī progress starpinstitūciju koordinācijā un tiesiskajā regulējumā bezpilota lidaparātu un to pretdarbības risinājumu ieviešanā.

Padome uzklausīja aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera, iekšlietu ministra un Valsts policijas priekšnieka, kā arī satiksmes ministra un Civilās aviācijas aģentūras direktora ziņojumus.

Padome bijusi vienisprātis, ka bezpilota sistēmu straujā attīstība un to plašais pielietojums, īpaši Krievijas karadarbības Ukrainā gūtās mācības, nosaka nepieciešamību turpināt stiprināt bezpilota sistēmu, pretdronu un elektroniskās karadarbības spējas.

Tāpat padome uzsvērusi efektīvas civilmilitārās koordinācijas nozīmi, katrai institūcijai skaidri apzinoties savu atbildību un atbilstoši plānojot rīcības algoritmus.

Padomes dalībnieki uzskata, ka kopš bezpilota lidaparātu incidenta Rīgas lidostā 2025. gada janvārī, kas atspoguļoja būtiskas nepilnības, ir uzlabots tiesiskais regulējums saistībā ar bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumiem, kā arī paplašinātas Valsts policijas tiesības izmantot speciālos līdzekļus pretdarbībai pret pretlikumīgu bezpilota lidaparātu izmantošanu apsargājamo objektu vai kritiskās infrastruktūras objektu drošībai.

Padome gan atzīst, ka svarīgi turpināt pilnveidot gan tiesisko regulējumu, gan pretdarbības risinājumu ieviešanu.

Nacionālās drošības padomes sēdē tika uzklausīti arī valsts drošības iestāžu ziņojumi.