Saskaņā ar Ministru kabinetā otrdien atbalstīto 2026. gada valsts budžetu lielākā daļa no tieši aizsardzības budžeta jeb 52% tiktu ieguldīti kaujas spēju attīstībā, tai skaitā izmantojot jaunizveidoto Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumu, kas paredzēts aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Tāpat līdzekļi prioritāri tiktu novirzīti personālam un militārās infrastruktūras attīstībai.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādījis, ka viņa vadītais resors naudu ieguldīšot karavīros un finansējums stiprinās Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas.

Tāpat ar nākamā gada budžetu attīstīs militāro infrastruktūru – Baltijā lielāko militāro poligonu “Sēlija”, kā arī pretmobilitātes infrastruktūru Latvijas austrumu robežas aizsardzībai.

Tāpat tiks sekmēta aizsardzības industrijas attīstība, sola ministrs.

2026. gada būtiskākie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnas, slāņveida pretgaisa aizsardzība, netiešā uguns atbalsta spēja, nodrošinājums: munīcija un ekipējums, austrumu robežas stiprināšana, bezpilota lidaparātu spējas attīstība, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības spējas.

Saskaņā ar valdības plāniem, 2027. gadā aizsardzības budžets varētu sasniegt 5% no IKP, bet 2028. gadā – 4,87% no IKP.

Kā vēstīts, valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē plānots iekļaut teju 50 likumprojektus. Saeimā 2026. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt trešdien.

Tāpat ziņots, ka Hāgas samitā šī gada 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP. Pēc šī brīža prognozēm Latvija šo mērķi varētu sasniegt jau 2027. gadā.