Nākamgad 2.janvāris ir starp Jaungada dienu ceturtdienā, 1.janvārī, un nedēļas nogales brīvdienām. Savukārt 22.jūnijs ir starp svētdienu, 21.jūniju, un Līgo dienu 23.jūnijā.

Rīkojuma projekts paredz, ka darba dienu no 2.janvāra pārcelt uz sestdienu, 17.janvāri, bet darba dienu 22.jūnijā – uz sestdienu, 27.jūniju.

LM norāda, ka tādējādi tiks nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tās tiks pārceltas, savukārt nodarbinātajiem tiks nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata.

Kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.

Darba likums paredz, ja darba nedēļā viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša robežās.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojums par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

Saskaņā ar Darba likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

LM veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums iestāžu atbalsta minēto darba dienu pārcelšanu 2026.gadā.

Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstoši un laika gaitā kļuvusi par tradīciju, kas kopumā tiek atbalstīta un vērtēta pozitīvi, norāda LM.

Ministrija katru gadu aptaujā noskaidro viedokli par darba dienu pārcelšanu no valsts budžeta finansētajām institūcijām – pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.