Siliņa piektdien, 1.septembrī, notikušajā preses konferencē paziņoja, ka pie nākamās valdības veidošanas turpinās strādāt “Jaunā vienotība” (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie”.

Šāds paziņojums sekoja pēc tam, kad “Apvienotais saraksts” (AS) pavēstīja, ka ir nolēmis nepievienoties JV, ZZS un “Progresīvo” valdībai.

Siliņa piebilda, ka “durvis zināmā mērā ir joprojām atvērtas” tām partijām, kas ir gatavas nolikt malā savus ideoloģisko uzstādījumus un vienoties par darāmo, taču nav laika līdz šim piedzīvotām “tukšām runām un garām tango dejām” koalīcijas veidošanā.

Kā ziņots, AS lēmumu nepievienoties topošajai valdībai pamatoja ar to, ka “neatbalstīs nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar [Aivara] Lemberga izšķirošu ietekmi”.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents 24.augustā Ministru prezidenta amatam nominēja JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu.

Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Kā vēstīts, pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.