Darba grupā iepriekš iezīmējušies trīs galvenie attīstības virzieni, kā sekmīgāk ieviest VACD. Pirmais rīcības virziens paredz VACD ieviešanu Labklājības, Iekšlietu un Veselības ministriju padotības iestādēs, kamēr otrais paredz VACD dienesta vietu attīstīšanu tikai AM padotības iestādēs, teikts ziņojumā.

Trešais variants paredz apvienoto versiju, ka VACD sākotnēji tiek ieviests AM padotībā esošajās civilajās iestādēs, bet ilgtermiņā VACD izpildi savās iestādēs piedāvā arī citas ministrijas.

Veselības ministrija (VM) savā izvērtējumā norādījusi, ka dienestu VM stacionārajās ārstniecības iestādēs būtu iespējams īstenot vienā periodā vai vairākos īsos.

Veselības jomas ietvaros persona VACD izietu slimnīcā tehniskā darbinieka amatā vai pieteiktos darba vidē balstītās mācībās, lai iegūtu māsas palīga kvalifikāciju.

Papildus tiek vērtēta iespēja, ka dienestu var iziet medicīnas asistenti, kuri strādā slimnīcā vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. 

Neskatoties uz lielo vakanču skaitu veselības nozarē, VM piedāvāja pilotprojektā nemilitāro dienestu īstenot sākumā vienā vai divās slimnīcās Rīgā, kopā vienā iesaukumā nodrošinot līdz 10 dienesta vietas slimnīcu tehnisko darbinieku amatā un 10 vietas māsu palīgiem darba vidē balstītu mācību ietvaros.

Kapacitāti ir iespējams kāpināt, ņemot vērā lielo māsu palīgu iztrūkumu ārstniecības iestādēs, kā arī iespējams dienestu piedāvāt reģionos ārpus Rīgas. 

Atbilstoši Veselības ministrijas vērtējumam VACD veicējiem varētu nodrošināt naktsmītnes.

IeM, veicot padziļinātu analīzi, norādīja, ka Valsts policijas gadījumā VACD nevarētu ieviest. Potenciālā VACD izpildes vieta iekšlietu resorā būtu Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta (VUGD) pakļautībā, piemēram, veicot ugunsdzēsēju un glābēju palīga vai dispečera palīga funkcijas.

Labklājības ministrija, izvērtējot savas iespējas, norādīja, ka kopumā valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) un divās psihoneiroloģiskās slimnīcās, kurās sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, aprūpētāja amatā ir iespējams nodarbināt līdz 283 iesaucamos gadā.

Ņemot vērā ierobežoto laiku, kas atlicis valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanai, pašlaik nav iespējams ieviest kvalitatīvu un pilnvērtīgu VACD starpinstitūciju risinājumu jeb pirmo rīcības variantu. 

Papildus tam VACD ieviešana citu ministriju padotības iestādēs nav iespējama, ņemot vērā pašreizējā valsts budžeta iespējas.

Tādēļ likuma ietvaros tika atbalstīts AM piedāvātais variants, kas paredz VACD izpildi AM padotības iestādēs.

Jāņem vērā, ka VACD īstenošana AM padotības iestādēs neizslēdz iespēju nākotnē pāriet uz plašāku VACD modeli, kurā pakāpeniski dienestu piedāvātu citas ministrijas, norāda AM.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, nosakot pienākumu dienēt VAD katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsones, sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Pirmais iesaukums dienestu sāks 1.jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no 2024.gada 1.janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts. Arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi, taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks.

VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar VACD.