Plānots veikt papildus novērošanas un izlūkošanas lidojumus, tai skaitā ar jūras patruļlidmašīnām, NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīnām un lidrobotiem. Uz reģionu nosūtīti arī četri NATO kuģi, kas aprīkoti speciāli mīnu meklēšanai.

“Mēs turpinām uzmanīgi sekot situācijai un uzturam ciešus kontaktus ar mūsu sabiedrotajiem Igauniju un Somiju, kā arī mūsu partneri Zviedriju,” norādīja NATO preses pārstāvja pienākumu izpildītājs Dilans Vaits.

“NATO turpinās pielāgot savu jūras pozīciju Baltijas jūrā un veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sabiedroto drošību,” viņš piebilda.

Kopš “Nord Stream” cauruļvadu sabotāžas 2022. gada septembrī NATO ir pastiprinājusi patrulēšanu kritiski svarīgas zemūdens infrastruktūras tuvumā un ir atbalstījusi tehnoloģiskās inovācijas, lai labāk atklātu jebkādas aizdomīgas darbības.

Šā gada sākumā NATO izveidoja zemūdens infrastruktūras koordinācijas vienību, lai veidotu ciešākas saites starp valdībām, armijām, rūpniecības pārstāvjiem un aliansi, un kopš tā laika NATO Jūras spēku pavēlniecības ietvaros ir izveidots NATO Jūras centrs kritiskās zemūdens infrastruktūras drošības jautājumos.