Izmēļojušies par to, kurš ir lielāks melis (Kariņš vai kāds cits) un kurš ir lielāks pelēkais kardināls (Pīlēns vai kāds cits), ”Jaunā vienotība” (JV) apmierinājusi savu vēlmi pēc jaunas ministrijas un ”Apvienotais saraksts” (AS) pēc ministru horizontālajiem biedriem. Nacionālā apvienība (NA) valdību veidojošajā brālībā pagaidām ir visklusākais brālis.

Turpinās topošās valdības deklarācijas izstrāde, un domubiedri, par kādiem nule pieminētos politiskos spēkus pagaidām vēl ir grūti nosaukt, domā, ka nākamnedēļ jaunā valdība varētu tikt apstiprināta.

Tiesa, redzot, cik neveikli veicies līdz šim, par to varētu arī šaubīties. Kāds no JV, AS vai NA vēl izdomās, ka valdības apstiprināšanas ballītei nav pienācis īstais laiks, un atkal varēs uzgriezt kādu izskaidrošanās danci.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā, dažiem deputātiem skaļi un nikni uzvedoties, atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi un ministru biedra amata ieviešanu vairākās ministrijās.

Juridiskajā komisijā pirms tam gludi negāja, tā noraidīja šos grozījumus, tādēļ opozīcija pārmeta, ka galīgais balsojums nav juridiski korekts – tādējādi netiekot ievērots Saeimas kārtības rullis.

Problēmas Juridiskajā komisijā ar koalīcijas virzīto ideju radās pavisam matemātiska iemesla dēļ – koalīcijai tajā nav vairākuma. Tā nav vienīgā Saeimas komisija ar šādu problēmu.

Te varētu piecelties ”Progresīvo” fani un teikt: ”Tas jums par to, ka neņēmāt mūs valdībā…”

Nezinu, vai tiešām, lai sasniegtu Latvijas enerģētisko neatkarību, ir nepieciešama jauna ministrija. Tāpat – vai mums vajadzīgi ministru biedri, lai vairotu politisko spēku solidāru atbildību. Valdība parasti ne par ko neatbild, vienīgais viņu darba novērtējums ir vēlētāju uzticība jeb četrgades eksāmens, tas gan tiesa.

Šīm pārmaiņām ir nepieciešams papildu finansējums. Bet paši politiķi, konkrēti AS, aizvien biežāk ierunājas par to, ka valsts finanses nav sevišķi labā stāvoklī, pieminot jau piemirsto briesmīgo vārdu ”konsolidācija”. Bet šādos brīžos es gribētu teikt: vispirms jāsāk ar sevi!

Dzirdēts, ka AS pārmet JV, ka kovida laikā Kariņa valdība svaidījusies ar kovida naudām, to tagad būšot dārgi jāatdod. Jūtams, AS iekšienē ir cilvēki, kas Kariņu uzskata par premjeru, kas ”sačakarējis finanses un potenciālo izaugsmi”. Iespējams.

Bet, ja kovida laikā dažādām nozarēm nebūtu sniegts tik vērienīgs atbalsts, tad Kariņu sauktu ne tikai par cilvēku, kas kaut ko ir sačakarējis, bet gan ļoti konkrēti – par sātanu.

Taisnība visbiežāk ir kaut kur pa vidu.

Bet kādi tad ir svaigākie iekšzemes kopprodukta rādītāji? Centrālā statistikas pārvalde pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,4%, salīdzinot ar 2021. gada to pašu periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,6%.

Banku analītiķi aģentūrai LETA norādījuši, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomikas kritums varētu kļūt lēnāks, bet ekonomikas izaugsme savukārt varētu atsākties nākamā gada otrajā pusē.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka gada izteiksmē vēl saglabājas IKP, tomēr aktivitātes bremzēšanās ceturtajā ceturksnī turpināsies un pazeminās šā gada vidējo izaugsmi līdz 1,5%.

Būtiskākais risks saistībā ar 2023. gadu, viņaprāt, ir atkarīgs no tā, vai Eiropa izvairīsies no enerģētiskās krīzes, kā arī cik dziļš aktivitātes kritums būs gada sākumā un cik spēcīga būs atgūšanās gada otrajā pusē.

Šobrīd prognozes ar katru jaunu prognožu ciklu tiek koriģētas uz leju. Taču iezīmējoties arī pozitīvi aspekti

– samērā noturīgs patēriņš, stabils darba tirgus un tendences enerģijas cenās, tai skaitā prognozes par siltu ziemu.

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka ekonomikas kritums turpināsies līdz nākamā gada vidum, tomēr uzsver, ka visstraujākās krišanas brīdis jau ir aizvadīts un ekonomiskās aktivitātes sarukums ceturkšņa griezumā turpmāk varētu būt mazāks.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska savukārt norāda, ka tautsaimniecība jau labu laiku kā virves dejotāja staigā pa nestabilo recesijas robežu, datiem svārstoties te uz leju, te uz augšu.

Saprotams, ka ekonomiku pašu mājās nopietni ietekmē globālie procesi, no kuriem Latvija ir atkarīga. Pēc kovida krīzes sekoja Krievijas brutālais karš Ukrainā, tagad jāpārvar energokrīze. Komplicētas tirgus svārstības virza gan objektīvi, gan spekulatīvi apstākļi.

Kurš gan nesaprot, ka cīņa pret Krievijas agresiju Ukrainai prasa cilvēku dzīvību, bet pārējai pasaulei – citu problēmu iedīgļus. Nevar būt tā, ka, nosakot sankcijas pret teroristisku režīmu, kas spēlē lielu lomu pasaules energoresursu tirgū, dzīve iet uz augšu.

Nevar būt tā, ka, palīdzot Ukrainai, naudas kļūst vairāk. Ar maizi jādalās, kaut pašam tās trūkst.

Tāpēc pirms mest akmeņus kādam, kas it kā vainojams ”visās nelaimēs”, klusi jāpadomā, vai tas būs pareizais mērķis. Kas galu galā ir nelaimes sakne, un kāpēc vispār radusies šī sakne?

Piemēram, kaut vai elementāri atceroties jebkuras problēmas notikumu secību. Ukraiņi mūsu vidū nav tāpēc, ka ir speciāli atbraukuši, lai mums kaut ko atņemtu (diemžēl satieku cilvēkus, kas tieši tā domā). Viņi ir atbēguši, lai paglābtos no iznīcības, ko sēj imperiālistisks režīms. Bet fašistiskā Krievija par tādu ir kļuvusi tāpēc, ka Rietumi to ir pieļāvuši, laiski noskatoties un audzējot tauku slāni. Par diktatoru nu kļuvušais Putins vairāk nekā 20 gadus gatavojās un rīkojās, sekojot izfantazētās ”krievu pasaules” genocīda teorijai.

Jā, mums laikam nav paveicies, ka tā ir mūsu kaimiņvalsts, ar kuru būtu jādzīvo draudzīgi. Diemžēl tuvākajā laikā tas nebūs iespējams.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Saeima nobalso par jaunas ministrijas izveidi un ministru biedriem.

Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 2,4%.

Skandālā iekuļas Rīgā bāzētais telekanāls ”Dožd”.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

KNAB aiztur Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Stājas spēkā rietumvalstu noteiktie cenas griesti Krievijas naftai.

NATO Bukarestē lemj par palīdzību Ukrainai.

Aptauja rāda, ka krievu vidū sarucis kara atbalstītāju skaits.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

ASV prezidents Džo Baidens paziņo, ka ir gatavs runāt ar diktatoru Putinu, ja tas patiesi vēlas izbeigt karu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.