liepajniekiem.lv
Saeima budžetu nākamajam gadam šķetināja trīs dienas, līdz sestdien pūliņi vainagojās ar 52 balsīm “par”, iezīmējot matemātisko trauslumu, kādā šobrīd strādā valdošā koalīcija, taču arī disciplinētu vienotību.
Tāda bija vērojama arī balsojumā vēl nedēļu iepriekš par tā saucamo Stambulas konvenciju, no kuras daļa politiķu un sabiedrības grūti izskaidrojamu iemeslu dēļ baidās kā velns no krusta.
Jaunā budžeta pieņemšanā debatēm ar pārtraukumiem kopumā tika veltītas aptuveni 27 stundas.
Konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti nepilnu 14,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – virs 16,2 miljardiem eiro, budžeta deficīts – 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Starp citu, vēsturiski visilgākās debates par budžetu fiksētas pirms trim gadiem, kad apstiprināja 2021. gada valsts galveno finanšu dokumentu – tad šis process vilkās gandrīz 78 stundas, ieskaitot pārtraukumus.
Toreiz gan pandēmijas dēļ budžets tika pieņemts e-Saeimas sistēmā.
Nākamā gada budžeta pieņemšana zīmīga vēl ar to, ka tika apmierināti arī daži simboliski opozīcijas priekšlikumi cēliem mērķiem, par kādiem noteikti uzskatāmi naudas piešķiršana cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un reto slimību ārstēšanai.
Līdz šim piekoptā prakse bija opozīcijas idejas naski noairēt.
Vēl būtiski, ka valdošās koalīcijas politiķi pieturējās pie solītā, proti, atturējās no tā saucamo deputātu kvotu izmantošanas, kas tradicionāli bija samērā nelielu summu piešķiršana valdošās deputātu atbalstītiem projektiem.
Trīs valsts prioritātes it kā ir iekšējā un ārējā drošība, kā arī izglītība un veselība.
Par drošības prioritātes atbilstību patiesajām spējām, paldies Dievam, mums pa īstam nav nācies pārliecināties praktiski, toties
izglītībā un veselībā gadu desmitiem īstenotās “prioritātes” ir kā melns caurums, kurā stumj naudu ar buldozeru,
bet uzlabojumi jāvelk ārā ar knīpstangām.
Mani allaž uzmanīgu dara diskusijas par PVN samazināšanu dažādās jomās dažādiem produktiem un pakalpojumiem. Jo naudas, kā zināms, vienmēr pietrūkst, bet PVN samazināšana nozīmē to, ka pietrūks vēl vairāk.
Šis ir nodoklis, ko ir vienkārši iekasēt un kas ražīgi papildina valsts kasi. No tās, kā zināms, var smelties skolotāju, mediķu, policistu, ugunsdzēsēju algām un citiem mērķiem.
Pēdējā epopeja – Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu PVN likme. 5% ir spēkā līdz gada beigām – tas bija agrāk noteikts terminēts samazinājums no 21%.
PVN likuma grozījumos tagad nolemts uz vienu gadu noteikt samazināto 12% likmes piemērošanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 2024. gada 1. janvāra. Vai tas ir samazinājums vai palielinājums?
No kura gala skatoties. Tam lobijam, kas centās panākt 5% saglabāšanu, tas ir palielinājums, Finanšu ministrijai – samazinājums.
Turklāt, lai neciestu budžets, kompensējošie pasākumi rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un smēķēšanas produktiem, kā arī grozot citus likumus, piemēram, bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.
Atgriežoties pie augļiem un dārzeņiem, mani mulsina vēl viena lieta. PVN likmes lauvas tiesa šajā gadījumā iekasējama no veikalos nopērkamajiem importētajiem produktiem, kuru ir daudz vairāk, nevis no mūsu lauksaimnieku izaudzētajiem.
Protams, PVN maksā ikviens pircējs un teorētiski par preci veikala plauktā mums būtu jāmaksā mazāk. Bet – vai tāpat domā arī veikalu ķēžu saimnieki?
Kam kabatā paliek samazinātās nodokļa likmes starpība – pircējam vai veikalniekam?
Skaļas diskusijas un šķēpu laušana bija vērojama jautājumā par atbalstu kredītņēmējiem, kas Eiropas starpbanku augstās likmes dēļ pašreiz spiesti maksāt ievērojami lielākus kredītprocentus nekā iepriekš.
Saeimas trīs lasījumi atšķīrās teju kardināli, trešajā piegājienā paliekot pie varianta, kurā pieņēma Budžeta un finanšu komisijas izstrādātos grozījumus “Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024. gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.
Bankas, finanšu nozares asociācija, protams, šādu versiju kritizē. Arī Latvijas Banka norāda, ka Saeimas pieņemtais atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem nav optimālākais risinājums, tomēr piekrīt, ka valsts var un tai vajag iejaukties šādas problēmas risināšanā.
Man nav nekādu siltu jūtu pret bankām un faktu, ka tās gūst milzu pelņu uz kredītņēmēju procentlikmju automātiska pieauguma rēķina.
Bankas pelna, nevis aktīvi kreditējot un tādējādi palīdzot augt ekonomikai, bet gan sēžot pie biroja galda. Taču komercbankas nekādā veidā arī nedemonstrēja, ka vēlas šajā daudziem kredītņēmējiem sarežģītā posmā nākt pretī, un nespēja savstarpēji vienoties par kaut kādu pieņemamu kopīgu risinājumu.
Reprezentabli investīciju baņķieri var teikt, ka peļņas atņemšana bankām ir ačgārnība, ka tas neuzlabos investīciju vidi un nesekmēs kreditēšanu, taču – vai bankas pašas vispār vēlas uzņemties kādu risku un kreditēt?
Tas, ka bankas ir pārlieku konservatīvas un nemāk pelnīt, spilgti bija redzams pēckrīzes periodā gadsimta pirmās desmitgades beigās un pēc tam, kad strauji attīstījās un simtiem miljonus pelnīja ātro kredītu kompānijas.
Jā, var teikt, ka šāda veida atbalsts visiem ir sociāldemokrātisks politisks gājiens, tomēr tas ir reāls atbalsts iedzīvotājiem. Piemēram,
kā jūtas jauna ģimene, kas, nopirkusi dzīvokli jaunā projektā, pirms diviem gadiem kredītā maksāja 250 eiro mēnesī, bet tagad divas reizes vairāk – 500?
Vai tas nav risks, ka jaunieši meklēs izdzīvošanas iespējas ārpus valsts?
Vēl viens aspekts. Kad EURIBOR likmes bija negatīvas, kredītu un līzingu līgumos bankas iestrādāja atrunu, ka, ja EURIBOR ir ar mīnusa zīmi, tad patiesībā tas nav mīnusā, bet gan nulle. Diez kāpēc nebija atrunas pretējā virzienā – ja EURIBOR ir lielāks, piemēram, par 3, tad tas paliek 3 un ne vairāk…?
Tātad pret zemām sev neizdevīgām likmēm bankas sevi apdrošināja, bet pret augstām – lai tik brauc kosmosā!
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima pieņem 2024. gada budžetu ar 2,8% deficītu.
Kredītņēmējiem kompensēs teju trešdaļu no procentu maksājumiem.
Patēriņa cenas gada laikā novembrī palielinājās par 1%.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima valsts kontroliera amatā apstiprina Edgaru Korčaginu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV republikāņi bloķē palīdzību Ukrainai un Izraēlai.
Ceremonijās Oslo un Stokholmā pasniegtas Nobela prēmijas.
Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atļauj piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņo par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās martā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
