Nedēļas politikas apskats: Debilizācija un mobilizācija pirms vēlēšanām
Šonedēļ nāksies sadzīvot ar vēl vairāk piegrimētām sejām no priekšvēlēšanu plakātiem, ar vēl fantastiskākiem solījumiem, ar vēl intensīvākām reklāmām masu medijos, kas mudina atdot balsi “pareizi” šosestdien gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās. Starptautiskajā arēnā savukārt degpunktā būs notikumi Krievijas izvērstajā karā Ukrainā un iespējamais paziņojums pēc pseidoreferendumiem par Ukrainas okupēto teritoriju anektēšanu.
liepajniekiem.lv
Sākusies iepriekšējā balsošana 14. Saeimas vēlēšanās. Redzot, kā partijās sadalījušies potenciālie deputātu kandidāti, šajā reizē izlemt, par ko atdot savu balsi, iespējams, būs sarežģītāk vēl lielākai tautas daļai.
Tas draud ar faktu, ka nākamo Saeimu ievēlēs vēl mazāks vēlētāju īpatsvars. Taču ir jāizvērtē, jāpieņem lēmums un jāaiziet uz vēlēšanu iecirkni. Lai šajā sarežģītajā un bīstamajā laikā nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami pārsteigumi.
Pateikšu vēl citādi: šodien mums ir lieliska iespēja savu nostāju brīvi paust ar vēlēšanu biļetenu, nevis “izteikt viedokli” ar ieroci rokās.
Ja savu iespēju neizmantosim šodien, rīt var palikt tikai otrs variants. Teiksit, hipertrofēta pieeja? Atļaušos nepiekrist.
Droši vien nojaušat, kāds ir viens no maniem kritērijiem šajās vēlēšanās. Prokremliskos elementus ir jāatmet uzreiz. Un, manuprāt, arī tos, kas it kā deklarē, ka ir Ukrainas pusē, “nosoda karu” un laiž gaisā miera baložus, bet visu laiku līdz šā gada 24. februārim stāstīja, ka ir jāsadarbojas ar Hitlera mūsdienu skolnieka Vladimira Putina (ko dēvē arī par Latvijas austrumu kaimiņzemes prezidentu) “Vienoto Krieviju”, ka bez Krievijas tranzīta mēs esam nabagi, ka bez Krievijas gāzes mēs nosalsim utt.
Tieši šāda pieeja ir novedusi Eiropu līdz karam, tieši šādu nostāju – sadarboties ar agresorvalsti – piekopa vairāku ietekmīgu Eiropas valstu līderi. Tagad klapes daudziem kritušas, acis atvērušās.
Labrīt, kungi, kosmosa kuģis nolaidies uz Zemes! Patiesībā Krievijas gāze gadu gadiem ir mūs nevis sildījusi, bet smacējusi.
Pēc Latvijas televīzijas pasūtījuma pētījumu centrs SKDS jaunākajā aptaujā noskaidrojis, ka septembra reitingā priekšā ar 13,3% vēlētāju atbalstu ir “Jaunā vienītība” (JV), kurai atbalsts mēneša laikā pieaudzis par pieciem procentpunktiem.
Otrajā vietā ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar 7,8% atbalstu, kas ir nedaudz vairāk nekā augustā. Seko “Nacionālā apvienība” (NA) ar 7,3% atbalstītāju un “Apvienotais saraksts” (AS) ar 5,4%. Par septiņiem procentpunktiem atpaliek “Saskaņa”, 4,9% ir “Progresīvajiem”.
Un ir jāatmet viendienīšu partiju saraksti, daļa no kuriem vēlēšanu apgabalos nespēj pat nokomplektēt pilnu kandidātu skaitu. Vienkārši šādi mēs izmetam savas balsis miskastē.
Bieži arī dzirdam ideju, ka vajag dot vaļu jauniem spēkiem, jo vecie sevi nav pierādījuši. Tad, lūk, cienījamie lasītāji, nosauciet tās partijas, kas pa īstam ir saucamas par jauniem spēkiem? Vai, piemēram, populārākie populisti un skaļbļāvēji ar acīmredzamu inteliģences trūkumu, kas pa labi un pa kreisi bārsta apšaubāmus solījumus un apvaino politiskos oponentus, būtu tie “jaunie” spēki?
Un – cik no tiem jauniem spēkiem, kas iekļuva 13. Saeimā, šobrīd vēl ir dzīvi? Te tev nu bija – jaunie spēki…
Vai buldozers Ainārs Šlesers, kas atkal šķūrē politikā, savā politiskajā reklāmā runājot, ka valsts ir novesta līdz “bezcerībai, izmisumam un haosam”, pats saprot, ko runā? Es nojaušu, uz kādu auditoriju tas ir tēmēts, bet, vai tādēļ ir jākļūst par Šlesera ganāmpulku? Tā ir debilizācija, mobilizējot vēlētājus savam atbalstam.
Ne velti, pēc “Re:Baltica” apgalvojuma, Ainārs Šlesers ir viens no galvenajiem dezinformatoriem Latvijas informatīvajā telpā. Viņš savulaik dibinājis, likvidējis, ticis izslēgts, transformējis vairākas partijas, nonākot pie varas, nokārtojot ģēlas un atkal dodoties tālāk savos biznesa līkločos.
Vārdu “ģēlas” lietoju tādēļ, ka viņam Krievija ir acīmredzami tuva. Jautājums tiem, kas grasās balsot par cilvēku, kuram Latvija noteikti nav pirmajā vietā: vai jūs, izdarot izvēles, neieslēdzat vēsturisko atmiņu?
Aldis Gobzems savukārt manā skatījumā ir galma āksts un huligāns. Viņš taču visu laiku nodarbojas ar provokācijām, populismu, izvērš klaunādi.
Pirms četriem gadiem kopā ar “KP LV” (un kur tagad ir šī partija?) viņš iesoļoja Saeimā. Gobzemam bija pat iespēja veidot valdību, taču to viņš izniekoja. Saeimā nemitīgi nodarbojās ar skandālu radīšanu un gaisa jaukšanu, proti, destruktīvu politiku. Izslēgts no partijas, izslēgts no Saeimas sēdēm, ir nācis un gājis… Vai šāds politikānis spēj pacelt mūsu valsti?
Es gan vairāk dodu priekšroku tiem, kas sevi pierādījuši darbos, kaut arī ir kļūdījušies, nevis tiem, kas bļaustās, ka “Latvija ir pakaļā” un ka viņi tagad nāks un visu sakārtos. Un pirmām kārtām tas ir valsts stabilitātes vārdā.
Bet citviet ir vēl trakāk – debilizācija, mobilizācija (šī vārda militārā nozīmē), protesti Krievijā iet pilnā sparā. Jau vairākkārt savos komentāros esmu pievērsies Krievijas iedzīvotāju zombēšanas jautājumiem.
Pēdējo nedēļu laikā Putina propagandisti jau atkal proponē apgriezto realitāti (jeb, pareizāk sakot, nav pārstājuši to darīt).
Krievija Rietumus un Ukrainu apsūdz kodolšantāžā, civiliedzīvotāju nogalināšanā, filtrācijas nometņu “noziedzīgā veidošanā”, agresijā pret Krieviju, pārmetot, ka pārkāpta “jebkāda robeža”.
Tiek apgalvots, ja karš tiks zaudēts, krievu etnoss tiks iznīcināts un noslaucīts no zemes virsas – tieši tāds arī esot amerikāņu plāns, kuri to īsteno ar Ukrainas rokām… Mī un žē – tieši to dara Putina režīms.
Bet tagad neveiksmes kaujas laukā likušas fašistam pieņemt nepopulāru lēmumu – vīriešu izķeršanas (civilizētajā pasaulē – mobilizāciju), lai sūtītu tos nāvē. Sanāk, ka debilizācijai seko mobilizācija, bet tai – mogilizācija (no krievu vārda “mogila” – kaps).
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Aptaujā pirms vēlēšanām līderos JV, ZZS un NA.
Covid-19 atkal izvēršas, bet dominē vieglais paveids.
LVSADA nolemj rīkot mediķu brīdinājuma streiku.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Egils Levits pēc atgriešanās no ASV sasauc Nacionālās drošības padomes sēdi.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Ņujorkā notiek ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesija.
Nosoda Krievijas organizētos pseidoreferendumus un mobilizāciju.
Gūstekņu apmaiņā atbrīvota daļa Ukrainas “Azovstaļ” aizstāvju.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Džo Baidens sūta Krievijai brīdinājumus par smagām sekām kodolieroču pielietošanai.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.