Vaļi un lapsas

Nav jau tā, ka valdības un koalīcijas veidošanas sarunas būtu strupceļā, bet tās nerit tik ātri, kā varēja domāt.

To, ka valdību varētu veidot trīs vai četras Saeimā iekļuvušās partijas, sapratām jau uzreiz pēc vēlēšanām. Pagaidām jautājums palicis: trīs vai četras…

Izrunātas dažādas lietas: darāmie darbi, kas ir par un kas ir pret kaut ko, kuros jautājumos sakrīt, kuros atšķiras, ko ziemā ēdīs un kā tālāk dzīvot.

Visi trīs vaļi (“Jaunā vienotība” (JV), “Apvienotais saraksts” (AS), Nacionālā apvienība (NA)), kas piedalās sarunās, ir pietiekami ambiciozi un uzvaras laurus apmazgāt alkstoši, ka pēc pirmajiem dzejoļu pantiņiem nesāks runāt atskaņās un pie kuras katras mūzikas uzreiz nedancos.

Katram jāparāda stāja un jāatgādina kolēģiem, ka mūsos ir spēks. Un jāsacenšas galdniecības fizikā, mēļojot, kādi galdi un uz cik kājām ir stabilāki.

Manuprāt, jautājums par “Progresīvo” (P) kā ceturtās kājas ņemšanu koalīcijā jau ir izlemts (lasi – neņemt), tikai notiek vēl tāda stīvēšanās. Jo nacionāļiem P dikti nepatīk – viņi tādu sadarbību uztver kā nepieņemamu – āža kāju, kas līdīs ārā no viņu smuki nošūtās kabatas.

AS attieksme pret sadarbību ar P ir “gandrīz pilnīgs nē”. Un, ja JV ir “par”, tad ar to nav pietiekami. Var jau būt, ka šonedēļ kaut kas viedokļos mainās, taču šaubos. Tāpēc process virzās uz “svēto trīsvienību”.

Turpinot alegorijās, pagaidām izskatās, ka JV ir tēvs, NA dēls, bet AS tāds kā svētais gars ar mesiju Uldi Pīlēnu priekšgalā.

“Progresīvie” tikmēr jau veic priekšdarbus, lai neizskatītos tā, ka viņus kā mazo brāli lielie bariņā neņems. Proti, partija paziņojusi, ka viņi par katru cenu valdībā neraujas un neies pret saviem pamatpostulātiem, lai tajā nokļūtu.

Tikmēr “muļķu zemes” glābējs Vilis Krištopans no “Latvijas pirmajā vietā” vēl pagājušajā nedēļā atgādināja, ka vislabākā koalīcija būtu bez JV, apvienojoties partiju rasolā…

Grūti iedomāties, kā, piemēram, AS un NA varētu kļūt par tik viltīgām pašlabuma lapsām, kuras mierīgi upurētu līdz šim krāto politisko kapitālu.

Šakāļi, lācis un žurka

Nedēļa Ukrainā sākās ar Krievijas spārnoto un ballistisko raķešu, kā arī irāņu dronu lietu. It kā atriebība par sprādzienu uz Krimas tilta.

Tomēr jāsaprot, ka vairāk nekā 80 raķešu palaišanu uzreiz no visām debess pusēm, tostarp pāri Moldovas teritorijai, nevar noorganizēt divu dienu laikā. Tam ir jāgatavojas. Iespējams, Krievija tam bija sagatavojusies un gaidīja piemērotu brīdi (iemeslu).

Neesmu eksperts, bet varu tikai atstāstīt viņu sacīto, ka pagājušajā pirmdienā uz Ukrainu izšauto raķešu daudzumu Krievija varot saražot viena gada laikā…

Tātad jautājums ir, cik vēl ir krājumā, cik ātri tādas var saražot vai kaut kur iepirkt? Uz šiem jautājumiem precīzu atbilžu nav.

Apšaudes Krievijas fašista Vladimira Putina šakāļi turpināja arī otrdien – arī tad triecieni tika doti pa svarīgiem enerģētikas centriem un mierīgajiem iedzīvotājiem, taču trešdien apšaudes mazinājās.

Šādas intensitātes uguni nevar uzturēt ilgi, tas atkarīgs no raķešu daudzuma un loģistikas spējām to piegādē un ielādē.

Triecieni pa elektrostacijām, transformatoru apakšstacijām, pārvades līnijām ir ļoti bīstami, būtībā tas ir valsts izdzīvošanas jautājums, jo bez elektroenerģijas nedarbojas teju nekas. Tādēļ uzreiz pēc Krievijas masīvā raķešu uzbrukuma Ukrainas pilsētām NATO un Eiropa ukraiņiem piesolīja papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo saprotams, ka bez šiem līdzekļiem terors, kas var vājināt Ukrainas spējas pretoties agresoram, nebeigsies.

Militārais eksperts Igors Rajevs savā pārskatā par karu Ukrainā pirmdien gan sacīja, ka Krievijas raķešu triecieni pa infrastruktūras objektiem ir izgāzušies – tie nedodot vēlamo efektu. Tiesa, jau otrdien viņš bija pesimistiskāks, atzīstot, ka skāde tomēr ir liela.

Šāda Krievijas rīcība noteica ne tikai jaunus apsolījumus bruņojuma piegādēm Ukrainai, ko var nosaukt par tādu kā izrāvienu ieroču sistēmu piegādē, bet arī jaunu vienošanos 15 NATO dalībvalstu starpā.

Nodomu deklarāciju par Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmas “European Sky Shield” (Eiropas debesu vairogs) izveidi Briselē pagājušajā nedēļā parakstīja Beļģija, Bulgārija, Čehija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija. Projektam pievienosies arī Igaunija.

Runājot par Putina iniciēto karu pret Ukrainu un notiekošo mobilizāciju, lai jaunus un vecus vīriešus pat bez jebkādas militāras pieredzes mestu nāvē priekšējās frontes līnijās, liekas, ka Krievijas sabiedrība beidzot lēnām sāk mosties kā lācis no ziemas miega.

Kas gulējis ilgi un cieši teju 20 gadus un mierīgi žāvājies, kamēr tautai tiek lēnām piegrieztas un liegtas demokrātiskās vērtības un brīvības, kā atdzimst fašisma idejas.

Vai tiešām bija jānogaida līdz brīdim, kad radinieki saņem cinkotu zārku no kara?

Krievija karu jau ir zaudējusi. Tā, protams, ir laba vēsts. Reizē nelāga tādā ziņā, ka žurka, kas iedzīta stūrī, ir grūti prognozējama. Jautājums: uz ko Putins būs gatavs, kad beidzot sapratīs, ka viņa rīcībā vairs nav neviena ieroča, izņemot vienu? Varbūt vajag viņu nogāzt no troņa, pirms jāpieņem šāds lēmums.

Šajā ziņā man interesanta šķita Krievijas opozicionāra Genādija Gudkova doma, ka Rietumiem vajag sekmēt Krievijas elites šķelšanos un pretdarbību Putinam. Piemēram, apsolot oligarhiem un Kremļa pakalpiņiem piedošanu, ja viņi reizi par visām reizēm tiks galā ar diktatoru.

​Latvijā

​Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Jaunās valdības veidošanas sarunas sāk buksēt.

Pieņem “Interešu pārstāvības atklātības likumu”, dēvētu par lobēšanas likumu.

Gada inflācija septembrī sasniegusi 22,2 procentus.

​Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Krišjānis Kariņš turpina konsultācijas par koalīcijas izveidošanu.

​Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Krievija izvērš raķešu teroru, iznīcinot Ukrainas iedzīvotājus un energosistēmu.

NATO vienojas par Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi.

ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju.

​Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

​Ķīnas Komunistiskās partijas kongresā valsts prezidents Sji Dzjiņpins brīdina, ka gaidāmi grūti laiki.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.