liepajniekiem.lv
Lielākoties pašvaldību vadītāju pārstāvētās partijas un apvienības tikušas pie papildu uzticības kredīta uz nākamiem četriem gadiem. Tiesa, daļai, lai saglabātu varu, būs jāuzvar arī aizkulisēs pēc vēlēšanām.
Kopējā pozitīvā iezīme – pilsoņu aktivitāte augusi salīdzinājumā ar pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.
Aktivitātes pieaugumam ir vairāki skaidrojumi, viens varētu būt fakts, ka vēlētāji varēja apmeklēt jebkuru iecirkni.
Īpaši noderīgi tas bija lielākajās pilsētās, kur savas balss nodošana bija savienojama, piemēram, ar lielveikala apmeklējumu vai citiem mobilitātes plāniem.
Aktivitātes pieaugumu noteikti labvēlīgi ietekmēja arī ģeopolitiskā situācija, kā arī vēlētāju polarizēšanās. Pēdējais aspekts gan nav pozitīvs faktors sabiedrības saliedētības veicināšanā.
Rīgā, ja savā starpā spēs vienoties tā saucamie valstiskie spēki – “Progresīvie” (P), Nacionālā apvienība (NA), “Jaunā vienotība” (JV) un “Apvienotais saraksts” (AS) – Aināra Šlesera, Alekseja Rosļikova, Jūlijas Stepaņenko plāns par varas pārņemšanu galvaspilsētā nebūs īstenojies.
Vismaz šajā ziņā varam būt puslīdz droši, ka Rīgu nepārņems spēki, kas neviennozīmīgi raugās uz Krievijas agresiju pret Ukrainu
un, iespējams, pat labprātāk sadarbotos ar mūs austrumu kaimiņu, nevis Eiropu.
Četriem minētajiem politiskajiem spēkiem sanāk 34 no 60 kopējā deputātu skaita balsīm, kas ir pietiekami, lai izveidotu valdošo koalīciju, kaut arī ar ne visai pārliecinošu 57 procentu vairākumu.
Zem piecu procentu barjeras Rīgā palika agrāk varenā, bet tagad norietošā “Saskaņa” un ar plašu reklāmas kampaņu startējušā apvienība “Gods kalpot Rīgai”/ZZS, kuras “lokomotīves” Oļega Burova politiskā ideoloģija man īsti līdz galam nav saprotama.
Faktiski sanāk, ka šie divi vēlēšanu kandidātu saraksti, kas attiecībā pret Krievijas agresiju ieņēma konkrētu pozīciju, to nosodot, un kas varētu interesēt (vismaz agrāk interesēja) arī krieviski runājošos vēlētājus, zaudēja nepieklājīgus žestus no Saeimas tribīnes rādošajam Rosļikovam un tikpat prokremliskajai vairākas partijas nomainījušajai Stepaņenko.
Atcerēsimies, ka šī dāma pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika pozicionēta kā “Latvijas pirmajā vietā” (LPV) Valsts prezidenta amata kandidāte, bet pēc tam izslēgta no partijas par nepievienošanos nosodījumam jautājumā par Krievijas sākto karu pret Ukrainu.
Tātad sabiedrībā ir visai daudz tādu pilsoņu, kuriem simpatizē Kremļa agresīvā lielkrievu šovinisma politika. Tas nevar nesatraukt.
Partija “Saskaņa”, visticamāk, nogriezusies uz skuju takas, bet Šlesera LPV, neraugoties uz populisma klātesamību priekšvēlēšanu kampaņā un partijas līdera vēsturiski vairākkārtēji dibināto un likvidēto partiju skaitu, Rīgas vēlēšanās uzvarēja, iegūstot 13 vietas domē (tuvākie sekotāji – P – 11).
Taču šīs partijas vieno kāda līdzība. “Saskaņa” uzvarēja trīs nacionālajās vēlēšanās – 11., 12. un 13. Saeimā (14. nepārvarēja piecu procentu barjeru), taču allaž palika opozīcijā. Tieši tas tagad draud Šlesera partijai.
Uzvarētājs ne vienmēr ir uzvarētājs.
Interesanti, ka galvaspilsētas domē iekļuvuši arī tēvu dēli ar pazīstamiem uzvārdiem – Šlesers, Bartaševičs, Krištopans…
Potenciālajai valdošajai koalīcijai galvaspilsētas domē jārīkojas gudri, veidojot attiecības ar LPV. Pēc nepilna pusotra gada ir nacionālās vēlēšanas, skaidrs, ka Šlesera nākamais mērķis – 15. Saeima.
Par pašvaldību vēlēšanu fenomenu un lielāko uzvarētāju dēvējams Andrejs Elksniņš Daugavpilī. Vien pagājušā gada izskaņā izveidojot partiju “Sarauj, Latgale!”, taču politikā jau ar labu rūdījumu
vien 42 gadu vecumā viņš izvilcis superbingo – 14 mandātus no 15!
Tas nozīmē, ka viņš ir spējis apvienot pilsētniekus. Tie ir gan latvieši, gan krievi, gan poļi un citu tautību pārstāvji, tie ir gan labēji, gan centriski, gan kreisi domājoši, ja šķiro pēc politiskā spektra.
Tāds pārsvars iegūts, jo vairākas partijas bija tuvu piecu procentu barjerai, bet to nepārvarēja. Lielo partiju (un arī citu reģionālo partiju) absolūta piekāpšanās (izgāšanās) reģionālās priekšā.
Citā Latgales pilsētā Rēzeknē savukārt uzvarēja Aleksandrs Bartaševičs, startējot no paša dibinātās partijas “Kopā Latvijai” un LPV. Šī apvienība ieguvusi astoņus mandātus no 13.
Neko ļaunu Bartaševičam nebija nodarījis fakts, ka pirms diviem gadiem Rēzekne bija nonākusi finanšu problēmās ar četru miljonu eiro iztrūkumu un sekojošu viņa atstādināšanu no mēra amata par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem.
Finanšu bedre apdraudēja dažādus pilsētā sāktos attīstības projektus. Bet pilsētas iedzīvotāji tomēr vairāk tic vietējam Bartaševičam, nevis centrālās varas ministriem, kas panāca viņa atstādināšanu.
Viņam izdevās pārliecināt vēlētājus, ka visu, ko viņš ir darījis, darījis pēc labākās sirdsapziņas un pilsētnieku interesēs.
Arī finanšu grūtības radušās tādēļ, ka gribējis pēc iespējas vairāk ieguldīt projektos rēzekniešu labā.
Kurzemē lielākajās pilsētās – Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā – uzvarēja līdzšinējā vara. Tiesa, ja Liepājas pilsētas mēram Gunāram Ansiņam un Kuldīgas novada mērei Inesei Astaševskai galīgi nav jādomā par amata saglabāšanu, vairāk par attiecību veidošanu ar citām domē iekļuvušajām partijām, tad Ventspilī partijas “Ventspilij un Latvijai” pārsvars nav tik pārliecinošs, jo tā ieguvusi septiņus mandātus no 13.
Taču tas tik un tā ir vairākums, un, visticamāk, mēra amatu saglabās pašreizējais domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, bet, ja citos svarīgos jautājumos pietrūks kādas balss, Aivars Lembergs visu nokārtos.
Interesanti vēlēšanas noslēgušās Jelgavas valstspilsētā, kur var beigties ilggadējā mēra Andra Rāviņa hegemonija. 15 mandāti ir izkaisīti pa astoņiem domē iekļuvušajiem sarakstiem, bet Rāviņa pārstāvētā ZZS ieguvusi vien trīs.
Viņš ir visilgāk amatā šobrīd esošais pašvaldības vadītājs Latvijā – domes priekšsēdētāja krēslā jau vairāk nekā 24 gadus.
Man tiešām nekas nebūtu pret, ja krēslu zaudē cilvēks, kas nodarbojies ar valsts reģionālās preses iznīcināšanu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Pašvaldību vēlēšanās krietni lielāka aktivitāte nekā 2021. gadā.
Latvija iekļūst ANO Drošības padomē.
Par jauno luterāņu baznīcas arhibīskapu ievēlēts Rinalds Grants.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzskata, ka Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts digitālās attīstības aģentūra ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
NATO vienojas par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem.
Ukraina spridzina Krimas tiltu un agresora lidlaukus, Krievija atbild ar teroru.
Eiropas Centrālā banka pazemina procentu likmes.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņo, ka operācijā “Zirnekļtīkls”, kurā tika iznīcināti Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, izmantoti tikai Ukrainas ieroči bez aprīkojuma no sabiedroto noliktavām.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
