liepajniekiem.lv
Gadiem ilgi vazātais un aprunātais jautājums par Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, īsuma un ērtības labad biežāk dēvētu par Stambulas konvenciju, beidzot guvis taustāmu risinājumu.
Iespējams, šis varētu pretendēt uz visvairāk skaidrotā, ķidātā un apstrīdētā likumprojekta statusu. Kādēļ tas tā sanācis?
Pirmajos gados man šķita, ka tas tā vienkārši var gadīties – apstākļu sakritības dēļ viens dokuments, kuram nepieciešama parlamenta ratifikācija, izpelnījies pastiprinātu uzmanību.
Jo vairāk par to tika runāts, jo tā lavīna auga augumā.
Nu jau man ir samērā liela pārliecība, ka šī kampaņa tomēr ir visai racionāli organizēta.
Es neņemšos izvirzīt apsūdzības, ka Stambulas konvencijas pretinieku apbrīnojami demagoģiskajiem un vienveidīgajiem argumentiem saknes meklējamas kaut kur uz austrumiem no Zilupes.
Mani daudz vairāk satrauc tas, cik viegli bija ļaužu prātos iesēt virkni absurdu un melīgu viedokļu par šo dokumentu.
Mani satrauc tas, ka skaļo strīdu vienas puses dalībnieki joprojām nekautrējas atzīt, ka dokumentu nav lasījuši, bet viedoklis viņiem ir, turklāt ļoti pārliecinošs. Un nu jau šīs neauglīgās diskusijas bijušas tik garas, ka izveidojies stabils konvencijas apkarotāju naratīvs, kurā puspatiesības draiski savijas ar klajiem meliem.
Bet kronis visam bija pagājušās nedēļas Saeimas sēde,
kur no maisa izlīda pēdējie īleni, atklājot visai netīkamu ainu par tautas priekšstāvju veselo saprātu.
Nacionālās apvienības ilggadējais demagogs Aleksandrs Kiršteins pamanījās aizrunāties līdz tam, ka konvencija veicinās masveida imigrāciju, painteresējās, kādēļ šajā dokumentā nekas nav teikts par kanibālismu un slepkavībām, kā arī piesauca kaut kādu iedomātu sabiedrības pārprogrammēšanu.
Labi atceros, kā pirms gadiem 25 “pārprogrammēja” autovadītājus, pieradinot pie domas, ka drošības jostu lietošana nemazina šofera vīrišķības pakāpi, savukārt gājēju pārejas ir domātas tam, lai neaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem būtu priekšroka attiecībā pret mašīnām. Un nekas – pārcietām agrāko stereotipu laušanu, atteicāmies no gadiem ilgām tradīcijām.
Ieguvēji no šīs “pārprogrammēšanas” bija visa sabiedrība. Lai arī mums vēl tāls ceļš ejams satiksmes kultūras pilnveidošanā un tās dalībnieku savstarpējo attiecību uzlabošanā, kopumā 2023. gadā uz ielām un ceļiem jūtamies drošāk un labāk nekā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos.
Ar Stambulas konvenciju savā ziņā būs līdzīgi. Partnera fiziska ietekmēšana, bērnu pēršana, vispār – jebkura veida vardarbība savstarpējās attiecībās – nav norma, vismaz ne civilizētā pasaulē 21. gadsimta trešajā desmitgadē.
Vardarbība Latvijā ir problēma, to apliecina kaut vai tas, ka joprojām mums līdzās ir cilvēki, kas uzskata, ka savu reizi “uzšaut” jau nav nekas īpašs
un tas pieder pie sadzīviskās ikdienas.
Dokuments pats vienā rāvienā problēmu neatrisinās, bet tas, ka parlaments piekrīt aktīvāk apkarot šādas “tradīcijas”, liks pierauties to kopējiem, kā arī ļaus drošāk runāt par pārestībām “tradīciju” skartajām sievietēm.
Kaut vai fakts, ka Latvijā katru gadu noslepkavo vairāk sieviešu nekā vīriešu, liecina, ka labi nav. Jo vīrieši no svešas rokas galvenokārt iet bojā savstarpēju rēķinu kārtošanā, bet sievietēm šāda attiecību kārtošana ir daudz mazāk tradicionāla.
Un es varu tikai apbrīnot, ka konvencijas sakarā deputāti ar kvēlošam acīm no Saeimas tribīnes runā par pusmūža vīriešiem, kas jūtas kā divpadsmitgadīgas meitenes (Jānis Vitenbergs, NA), par šādiem vīriešiem meiteņu dušās (Edgars Tavars, AS), par izvirtībai pavērtajām durvīm (Ainārs Šlesers, LPV), vīriešiem kleitās (Linda Liepiņa, LPV) un citiem “jaukumiem”.
Prātā nāk vecā anekdote par pacientu pie psihiatra, kurš visos viņam rādītajos abstraktajos attēlos saskata homoseksuāļus, un beigās arī ārstu pieskaita pie šiem, jo viņam, redziet, “tādas bildītes”.
Tādiem troļļiem kā Šlesers ar savu izdomājumu intensīvu atkārtošanu izdevies vienam otram lētticīgam klausītājam iesēt šaubu sēklu, ka varbūt tiešām ar šo dokumentu kaut kas nav kārtībā.
Visvienkāršākā atbilde tiem ir – paņemiet konvenciju un izlasiet paši.
Nu nav 30 lappuses daudzmaz domājošam cilvēkam pārāk daudz, lai varētu izdarīt savus secinājumus.
Pirms divām nedēļām valsts svētkos es Latvijai novēlēju vairāk gudru un spriest līdzi spējīgu cilvēku. Šis ir tas gadījums, kad spēja lasīt, uztvert un izdarīt secinājumus ir ļoti būtiska.
Jo tad ir vēl tie “tradīciju” aizstāvji, kuri uzskata, ka mūsu likumdošanā viss par vardarbību jau ir izrunāts un pateikts, tādēļ mums pietiek ar saviem likumiem.
Interesanti, ka Saeimas debatēs par patriotismu, valsts pašnoteikšanos un suverenitāti visskaļāk runāja frakcijas “Stabilitātei” pārstāvji.
Mums nav jāmaina likumdošana, mums jāmaina sava attieksme pret likumiem un pret vardarbību ģimenē. Tas ir tas, ko apņemamies, ratificējot konvenciju.
Konvencijā ir normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos.
Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Savā ziņā balsojums par Stambulas konvenciju bija arī netiešs balsojums par Evikas Siliņas valdību, katrā ziņā pilnīgi noteikti par šīs valdības spēju strādāt un pieņemt lēmumus. Nākamais svarīgais balsojums, pareizāk sakot, daudzi balsojumi, būs par valsts budžetu, turklāt jau šonedēļ.
Ja Stambulas ekspresi (apņēmība un īsais laiks kopš brīža, kad premjere apņēmās šo jautājumu beidzot atrisināt, ļauj to tā dēvēt) kāds no koalīcijas spēkiem būtu nolaidis no sliedēm, tad budžeta skatīšanā un šķetināšanā strīdu un kašķu apmērs pieaugtu līdz agrāk neredzētiem apmēriem. Budžeta pieņemšana sapītos kaut vai tik triviālā jautājumā kā par dārzeņu nodokļu likmēm.
Koalīcija tagad ir apliecinājusi, ka vārdos un darbos ir vienota, un tas ļauj cerīgāk raudzīties arī uz turpmāk veicamajiem darbiem.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saeima ratificē Stambulas konvenciju.
Paplašina pieeju elektroniskajiem pakalpojumiem ar Smart ID.
Plāno palielināt gāzes sadales tarifus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ģenerālprokuratūra pārbaudīs speciālo avioreisu izmantošanu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa darba vajadzībām.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Gazas joslā pēc pamiera atsākas karadarbība.
Somija pilnībā slēdz robežu ar Krieviju.
Strīds par Partenona skulptūrām izjauc Lielbritānijas un Grieķijas premjeru tikšanos.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Izdevums “Politico” par gada ietekmīgāko Eiropas politiķi nosauc Polijas nākamo premjeru Donaldu Tusku.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
