Lietavu postījumos līdz 4. novembrim cietuši 92 975 hektāri lauksaimniecības kultūraugu (graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu) platību, visvairāk – ziemas kviešu, ilggadīgo zālāju, auzu, zirņu un vasaras kviešu sējumi.

Kopējie provizoriskie zaudējumi veido 88,45 miljonus eiro.

Savukārt pavasara salnu postījumos kopumā cietuši 2320 hektāru augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumi.

Kopējie provizoriskie zaudējumi ir 22,5 miljoni eiro.

Turklāt ir jāņem vērā ne tikai nelabvēlīgo klimatisku apstākļu ietekmē cietušās vai neapsētās platības, bet arī citi nozīmīgi faktori, piemēram, ražas kvalitāte, zemā iepirkuma cena un citi, informē ZM.

Tāpat ministrijā vērsa uzmanību, ka nelabvēlīgo agroklimatisko apstākļu dēļ lielai daļai 2025. gada kviešu ražas ir pazemināta kvalitāte, kas atbilst tikai lopbarības standartiem, tāpēc tās tirgus cenas ir zemākas un ražotāji izjūt lielāku finansiālo spiedienu.

Iepriekšējos četros gados pārtikas kvalitātes kviešu graudi veidoja vidēji 77% no kopējās ražas, turpretī 2025. gadā to īpatsvars ir sarucis līdz 40%, bet lopbarības kvalitātes graudu īpatsvars pieaudzis līdz 60%.

Pārtikas kvalitātē šogad ir 62% rudzu graudu (iepriekšējos četros gados vidēji – 74%), 1% miežu graudu (iepriekš – 5%) un 19% auzu (iepriekš – 57%).

Jau ziņots, ka šogad 5. augustā valdība nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4. novembrim, jo kopš 2025. gada maija Latvijā ilgstoši valdošie nokrišņi daudzviet izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot gan ražību, gan kvalitāti vai pilnībā iznīcinot daļu ražas.

Tāpēc Eiropas Komisija, pamatojoties uz ZM sniegto informāciju, septembra beigās nolēma piešķirt 4,2 miljonus eiro ES ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem šā gada nelabvēlīgo laika apstākļu radīto postījumu novēršanai.