Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST.

ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115. pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Kā atzīmē ST, lai sekmētu valsts ilgtspējību, ir izveidota attīstības plānošanas sistēma, kurā tiek izstrādāti dažādi attīstības plānošanas dokumenti, arī pamatnostādnes.

Nozaru politikas pamatnostādnēm ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kas nodrošina to, ka ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā tiek ņemtas vērā vides aizsardzības intereses un ievērots piesardzības princips.

ST atzina, ka normatīvā akta izstrādes procesā ir jāņem vērā politikas plānošanas dokumentā noteiktie attīstības virzieni un politikas mērķi.

Tādējādi tiek sekmēta ilgtspējības principa un piesardzības principa ievērošana.

Secināts, ka apstrīdētā norma nosaka tādu risinājumu, kas nebija ietverts Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs, un līdz ar to galvenās cirtes caurmēra samazināšana neatbilst pamatnostādnēs noteiktajam politikas mērķim īstenot meža vērtības palielināšanas pasākumus.

Vienlaikus ST secināja – tā kā apstrīdētā norma kalpo kā tiesiskais pamats tādai darbībai, kurai var būt ietekme uz vidi, tā pēc būtības atbilst plānošanas dokumentam, pirms kura pieņemšanas ir veicams stratēģiskais novērtējums.

Vērtējot to, vai apstrīdētajai normai var būt būtiska ietekme uz vidi, ST konstatē, ka apstrīdētās normas izstrādes laikā bija zināmi vairāki riski, kas varētu radīt kaitējumu videi.

Ministru kabinets šos riskus daļēji bija vērtējis, secinot, ka būtiska ietekme uz vidi neesot sagaidāma.

Taču ST norāda, ka Ministru kabineta veiktās darbības neliecina par vispusīgu iespējamās ietekmes uz vidi vērtēšanu.

Turklāt stratēģiskā novērtējumā kopsakarā ir vērtējamas gan labvēlīga, gan nelabvēlīga rakstura ietekmes.

Tas, ka papildus tiek noteiktas prasības, kurām var būt labvēlīga ietekme uz vidi, nevar būt par iemeslu stratēģiskā novērtējuma neveikšanai.

Attiecīgi lietā esošā informācija liecināja par iespēju, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka izskatāmajā lietā Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda normatīvā akta, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, pieņemšanas ir jāvērtē iespējamās ietekmes uz vidi būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu.

Ja būtu bijusi ievērota šī kārtība, pastāv iespēja, ka tiktu pieņemts citāds lēmums attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.

Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips, tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 115. pantam.

ST lēma par tiesību normas, kas bija spēkā līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim, juridiskā spēka atjaunošanu.

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma uzskatāma par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, bet ir atjaunojams Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu “Noteikumi par koku ciršanu mežā”, 7. pielikums redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam, daļā, kurā spēku zaudējusi apstrīdētā norma.

Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa iepriekš informēja, ka Ministru kabinets 2022. gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu.

Tāpēc 2022. gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās ST, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115. pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vides organizācijas vērsās ST, jo gribot saglabāt Latvijas mežus Latvijas cilvēkiem.

Vides organizācijas uzskatīja, ka nav izvērtētas visas grozījumu ietekmes, tai skaitā uz bioloģisko daudzveidību, līdz ar to ir risks, ka Latvijā vēl vairāk samazināsies vecu, bioloģiski daudzveidīgu mežu īpatsvars.

Pašlaik šādi meži ir tikai 10% no Latvijas mežu teritorijas.

Arvien jaunāku koku ciršana ietekmēs gan bioloģisko daudzveidību, gan mežu spēju piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan palielinās mežu fragmentāciju, tādējādi ietekmējot cilvēku kopīgo dzīves vidi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus iepriekš norādīja, ka saskaņā ar Meža likumā noteikto definīciju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatprincipiem.

Taču gan šie konkrētie grozījumi, gan Latvijas meža apsaimniekošanas politika kopumā attiecas pret dabas daudzveidības saglabāšanu kā kādu ārēju faktoru, kaut ko, par ko būtu jādomā citiem, nevis meža politikas veidotājiem un mežu apsaimniekotājiem.

Tā rezultātā meži tiek noplicināti, zaudējot bioloģisko daudzveidību un līdz ar to arī noturību, uzskata Ķerus.

Tiesas procesa laikā tika uzklausītas dažādas iesaistītās puses – gan vides organizāciju pārstāvji, gan meža nozares un valdības pārstāvji, kā arī pieaicinātās personas.

Prasību ST iesniedza LDF, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas fonds. Prasības iesniegšanu atbalstīja biedrība “Zaļā brīvība” un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Prasības sagatavošanas juridiskais konsultants ir advokātu birojs “Cobalt”, kas lietas sagatavošanā sniedzis atbalstu “pro bono” jeb bez maksas.

Prasības pieteikuma sagatavošanas daļēji finansiāli atbalstīja arī Aktīvo iedzīvotāju fonds.