Nosaka kritērijus publiskas personas zemes nomas līgumiem ar termiņu ilgāku par sešiem gadiem
Valdība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus, kas paredz noteikt kritērijus, kas jāņem vērā, nosakot publiskas personas zemesgabala nomas līguma termiņu ilgāku par sešiem gadiem un apbūves tiesības termiņu.
LETA
Ministrijā skaidro, ka patlaban Izšķērdēšanas novēršanas likumā noslēgtā nekustamā īpašuma nomas līguma maksimālais termiņš ir 30 gadi, savukārt nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi, kas paredz termiņu pagarināt līdz 70 gadiem.
Grozījumi piešķir tiesības publiskai personai iznomāt nekustamo īpašumu ilgtermiņā, pastāvot riskam, ka ilgtermiņa nomas līguma termiņš var tikt piemērots arī situācijās, kur tas nav ekonomiski pamatoti.
Tādējādi ir nepieciešami grozījumi noteikumos, lai nodrošinātu tiesisku skaidrību un vienotu pieeju nomas vai apbūves tiesības termiņa noteikšanai, izvērtējot katru konkrētu gadījumu un sabiedrības intereses.
Noteikumi paredz, ka lēmumā par neapbūvēta zemesgabala iznomāšanu, ja neapbūvēta zemesgabala nomas līgumu plānots slēgt uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem un līguma kopējais termiņš nepārsniedz 30 gadus, neapbūvēta zemesgabala nomas līguma termiņu un tā pamatojumu nosaka, izvērtējot vismaz vienu no noteiktajiem kritērijiem.
Tostarp kritēriji būs zemes lietošanas mērķis un nomas līgumā plānotais neapbūvēta zemesgabala izmantošanas veids, nepieciešamie vai nomas līgumā plānotie finanšu līdzekļu ieguldījumi nekustamā īpašuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, citi lietderības apsvērumi vai sabiedrības intereses un nepieciešamais ieguldījums pašvaldības neapbūvētajā zemesgabalā saistībā ar pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanu.
Tāpat noteikumos paredzēti kritēriji gadījumiem, kad neapbūvēta zemesgabala nomas līgumu plānots slēgt uz laiku, kas ilgāks par 30 gadiem. Viens no kritērijiem paredz vērtēt ekonomiski pamatotu nomas līgumā paredzētā objekta vai būves lietošanas ilgumu.