SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka šāds rezultāts iespējams saistībā ar augsto elektroenerģijas cenu, kas būtiski palielinājuši EPT ieņēmumus no obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas pārdošanas biržā. Attiecīgi 2023.gadā valsts budžeta dotācija OIK apmēra segšanai netiek paredzēta.

“Atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, galalietotājiem par tām vairs nebūs jāmaksā. Tas ir nozīmīgi apstākļos, kad elektroenerģijas cenas pieaug,” norāda Ozola.

Jau ziņots, lai samazinātu elektroenerģijas cenas pieauguma negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, 2022.gada 6.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, kas paredz, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā likme no 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim ir nulle eiro par MWh.

Ņemot vērā faktiskos tirgus apstākļus, kā arī, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par EPT sagatavojamo OIK aprēķinu nākamajam gadam atbilstoši valdībā atbalstītajam risinājumam, 14.oktobrī spēkā stājās SPRK pieņemtie metodikas grozījumi.

Tie paredz elektroenerģijas publiskajam tirgotājam tiesības izmantot elektroenerģijas tirgū gūtos ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas gan jaudas komponentes, gan OIK samazinājumam, lai sasniegtu noteikto vidējo obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vērtību – nulle eiro par MWh.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo efektīvā koģenerācijas režīmā vai no atjaunojamajiem energoresursiem.

Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktos publiskā tirgotāja pienākumus pilda AS “Latvenergo” meitassabiedrība “Enerģijas publiskais tirgotājs”.

Iesniegtā obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu izvērtējumu SPRK veic kopš 2008.gada. EPT atbilstoši SPRK metodikai veic aprēķinu un iesniedz izvērtēšanai/apstiprināšanai SPRK.