Pašlaik šīm personām ir vai arī šogad paliks 14 gadi, attiecīgi tās likumīgi nevar iegādāties tabakas izstrādājumus, tātad faktiski ierobežojums stātos spēkā pēc četriem gadiem, šīm personām sasniedzot pilngadību.

Petraviča piedāvājot sekot “Jaunzēlandes piemēram”, kur pirms neilga laika esot apstiprināta likuma norma, kas paredz mazināt pieejamību klasiskajām cigaretēm, aizliedzot iegādāties smēķējamās tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2008.gada. Politiķe uzskata, ka šāds radikāls solis pilnībā izskaudīšot veselībai kaitīgo cigarešu lietošanu starp nākamajām paaudzēm un nākotnē samazinās onkoloģisko un citu saslimstību riskus.

“Pasaulē ir pierādīts, ka klasiskās cigaretes spēj nogalināt gan tās lietotāju, gan citus, kas pret savu gribu kļuvuši par pasīvajiem smēķētājiem. (…) Mums ir jābūt drosmīgiem pieņemt radikālus lēmumus – neļaut nākamajām paaudzēm nemaz uzsākt smēķēt klasiskās cigaretes un būt atkarīgiem no tām,” izteikusies Petraviča.

Viņa atsaucas uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, ka 2022.gadā tabakas cigaretes ar dažādu regularitāti smēķējuši 72% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Latvijā esot viens no augstākajiem ikdienā smēķējošiem iedzīvotāju īpatsvariem Eiropas valstu vidū. Augstākais tradicionālo tabakas izstrādājumu smēķētāju īpatsvars iedzīvotājiem vecuma grupā virs 15 gadiem 2020.gadā bijis Grieķijā (42%), Bulgārijā (38%), Ungārijā (36%) un Latvijā (32%).