Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem otrajā ceturksnī bija 5400. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 23 600. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15 900.

Otrajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,9% un 61,4%).

Lai gan kopš 2012.gada trešā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022.gada pirmajā ceturksnī ES – 60,3%), otrajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,8%, savukārt Lietuvā – 66,9%.

2022.gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 31,6%, kas ir par četriem procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56 000 jauniešu (2021.gada otrajā ceturksnī – 47 400).

2022.gada otrajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,2 stundas, kas ir par 0,2 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,5 stundām vairāk nekā pirms gada.

Kā ģentūrai LETA skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz ekonomiku, sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū šogad saglabāsies nogaidoša.

Ozols norāda, ka Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota.

EM eksperts prognozē, ka gadā darba tirgu turpinās balstīt nozaru atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes, gan arī valsts infrastruktūras objektu būvniecība, kā arī cita veida valsts investīcijas un ekonomikas atveseļošanās atbalsta pasākumi.

Katrs četrpadsmitais (62 000 jeb 7%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 10 400 jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 9600 jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022.gada otrajā ceturksnī 11% jeb 83 600 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 74 800 jeb 10,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (158 400 jeb 21,3%) un par 49 800 jeb 6,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (133 400 jeb 17,5%). No attālināti strādājošajiem 59,5% bija sievietes un 40,5% vīrieši.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,2%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, attiecīgi 36,4% vīriešu un 34,3% sieviešu. 30,7% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, 19% – vecuma grupā 45- 54 gadi, bet vismazāk (15,1%) – vecuma grupā 55-74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,8%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (6,6%) – vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica 50,2% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 43,5% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 21,6% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, nedaudz mazāk (20,8%) valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 7,9% darbinieku, bet viszemākais (4,6%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Attālināti strādāja 27,5% vecāko speciālistu, 20,3% vadītāju, 17,2% speciālistu un 15,3% kalpotāju (biroja darbinieku).

2022.gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6800 iedzīvotāju.