Pērn Latvijā piedzima 17 420 bērni, kas ir par 132 jeb 0,8% mazāk nekā 2020.gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Dzimstības koeficients uz 1000 iedzīvotāju bija 9,2.

Paaudžu maiņu raksturojošs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients. 2016.gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992.gada. Sākot ar 2017.gadu koeficients ir samazinājies un 2021.gadā bija 1,57, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita, kas ir 2,1-2,2 normālai paaudžu nomaiņai.

Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.-1987.gadā, kad piedzima 42 000 bērnu gadā, kas bija lielākais dzimušo skaits kopš 1946.gada. 

Eiropas Savienībā (ES) kopumā 2020.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,50.

Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021.gadā bija 30,2 gadi – kopš 2011.gada tas palielinājies par 1,6 gadiem. Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2021.gadā bija 27,8 gadi, un arī šim rādītājam ir tendence pieaugt.

Pērn augstākie dzimstības rādītāji bija sievietēm 25-34 gadu vecumā – 62,4% bērnu piedzima sievietēm šajā vecuma grupā. 

Starp reģioniem augstākie dzimstības rādītāji bijuši Pierīgā – 53 dzimušie uz 1000 sieviešu reproduktīvajā vecumā no 15 līdz 49 gadiem, bet zemākie dzimstības rādītāji – Latgales reģionā, kur ir 39 dzimušie uz 1000 sieviešu. Viens no iemesliem dzimstības rādītāju atšķirībai ir iedzīvotāju vecuma struktūra, jo Pierīgas reģionā 41% no visām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā, bet Latgales reģionā – tādi bija tikai 34,8%.

Visvairāk bērnu 2021.gadā piedzima Rīgā un Pierīgā attiecīgi 31% un 25% no kopējā dzimušo skaita. 

Salīdzinot ar 2000.gadu, dzīvi dzimušo skaits ir pieaudzis Pierīgā – par 31,2%. Pārējos reģionos bijis samazinājums. Latgalē jaundzimušo skaita kritums ir visievērojamākais – par 44,5%, Kurzemē un Vidzemē jaundzimušo skaits ir samazinājies par 30,9%, Zemgalē – par 26,4%, tikmēr Rīgā samazinājies bijis neliels – par 0,7%.