Kā aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā, plānots, ka par bēgšanu no policijas transportlīdzekļa vadītāju sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Patlaban gan par agresīvu braukšanu, gan nepakļaušanos personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli ir noteikta administratīvā atbildība.

Šo divu pārkāpumu kombinācija ir ar lielāku kaitīgumu, un par to nepieciešams paredzēt kriminālatbildību, atzīmējis komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).

Vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” komisijas deputāti pirms otrā lasījuma parlamentā atbalstīja priekšlikumus, kas paredz pilnveidot atbildību par ANO, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts atbilstoši mūsdienu praktiskajai situācijai pilnveidot regulējumu par neatļautu vielu un priekšmetu ienešanu, nodošanu un glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka par neatļautu priekšmetu nodošanu īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietā ievietotai personai brīvības atņemšanas soda maksimālo termiņu pārkāpējam plānots palielināt no viena uz diviem gadiem.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts likumu papildināt, nosakot kriminālatbildību par neatļautu saziņas līdzekļu nodošanu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.