Savukārt par gada nevārdu Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopas organizētā konkursa eksperti izraudzījušies anglicismu “trigerēt”.

Tā vietā tiek aicināts lietot tādus vārdus kā “izraisīt”, “sirdīt”, “sakacināt”, “nokaitināt” un citus.

Nominācijā “Gada vārds” tika gaidīti vārdi, kas raksturo aizvadīto gadu un iekļaujas latviešu valodas sistēmā, tostarp jaunvārdi vai vārdi ar jaunu nozīmi.

Tikmēr “Gada nevārds” apzīmē nevajadzīgi aizgūtus vai neiederīgi lietotus vārdus publiskajā telpā.

Par 2025. gada vārda titulu sacentās arī vārds “mijsakarība”, kas piedāvāts korelācijas vietā, kā arī “sniegvilksnis” un “trampampiņš”.

Savukārt starp iesūtītajiem jaunvārdiem žūrija izcēla “sazīmējumu” kā alternatīvu grafiti, “bumbulēšanos” prokrastinācijas vietā, kā arī “atdraugošanas vilni” sociālajos tīklos.

Tāpat uzmanība pievērsta apzīmējumiem “izkārtnes latvieši” un “desiņu festivāls”, apzīmējot vīriešu pārsvaru iestāžu valdēs, kā arī vārds “nevaruļi”, ar ko raksturo cilvēkus, kuri nemitīgi izvairās no rīcības, aizbildinoties ar nespēju, arī tad, ja patiesībā varētu rīkoties.

Starp gada nevārda finālistiem bija arī daudzskaitļa nozīmes vārdu lietojums vienskaitļa formā, piemēram, “baile”, “dusma”, “aizdoma”.

Tāpat kritiku izpelnījās “Xiaomi arēnas” nosaukums, kuru iedzīvotājiem nereti ir grūtības pareizi izrunāt.

Žūrija izcēla arī kalku “mātbūšana”, kas aizgūts no angļu valodas vārda “motherhood”, un aicina Terminoloģijas komisiju rast labskanīgāku risinājumu.

Par gada spārnoto teicienu izraudzīts režisora Ginta Zilbaloža sacītais “Mēs visi esam vienā laivā”, saņemot “Oskara” balvu par animācijas filmu “Straume”.

Spārnotā teiciena kategorijas finālā iekļuva vairāki spilgti izteicieni.

To vidū ir “Bauskas Dzīves” tīmekļa vietnes novembra aptaujā par ģimenes kapavietu kopšanu piedāvātais atbilžu variants “Katram pašam jākopj savs kaps”, komentārs “Mūsu nākotne ir vējā!” sociālajā tīklā “X” pie klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS) ieraksta par 8. februārī pārrauto pēdējo saiti ar Krievijas elektroapgādes tīklu, kā arī deputāta Ingmāra Līdakas (AS) atbilde uz jautājumu, kādēļ Latvijai būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas: “Tāpēc, ka man tā gribas”.

Savukārt kategorijā “Gada savārstījums” tika vērtēti dīvainākie vai divdomīgākie vārdu savienojumi, kas pērn konstatēti publiskajā telpā.

Rīgas Latviešu biedrības valde par 2025. gada savārstījumu izraudzījusies virsrakstu preses paziņojumā: “”Rīgas meži” aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes – veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem.”

Par gada savārstījuma titulu sacentās vairāki piemēri.

To vidū bija portāla “Delfi.lv” virsraksts “Izīrētājam jāmaksā 10% arī no īrnieka saņemtajiem komunālajiem maksājumiem”, LTV Ziņu dienesta ieraksts sociālajā tīklā “X” – “Tiesa apstiprinājusi prokurores noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par sevišķi cietsirdīgu slepkavību – cilvēka sadedzināšanu”, kā arī “YouTube” reklāmas jautājums: “Vai reizēm prāto, cik varētu nopelnīt ar lieko bērnu apģērbu?”.

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa pieteikumus saņem visa gada garumā, un pirmie 2025. gada pieteikumi iesniegti jau aizvadītā gada janvārī pēc iepriekšējās aptaujas noslēguma.

Aptaujas žūrijā darbojās redaktors Arturs Hansons, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, izdevniecības “Latvijas Mediji” oriģinālliteratūras redaktore un kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Skujiņa, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, Latvijas Universitātes profesore un valodniece Anna Vulāne, žurnālists un publicists Egils Zirnis.

Aptauju 23. gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību.