Kā aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa, izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka VDAA direktors, pildot iestādes vadītāja amata pienākumus, pieļāvis disciplinārpārkāpumu.

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, pieņemts lēmums par viņa pazemināšanu amatā uz diviem gadiem, pārceļot viņu uz šo termiņu Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktora vietnieka amatā.

Savukārt VDAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktoram Oļegam Fiļipovičam par pieļautajiem pārkāpumiem nolemts izteikt aizrādījumu.

Kā informēja VARAM, dienesta pārbaudes komisija konstatējusi, ka šī gada 27.maijā vēlēšanu platformas vairāku komponenšu veiktspēju nevarēja atzīt par apmierinošu, un komisijas rīcībā nav ziņu, ka līdz pašvaldību vēlēšanu dienai būtu veikts atkārtots sistēmas audits.

Komisija secinājusi, ka VDAA direktors Liopa pieņēma lēmumu parakstīties par Vēlēšanu platformas nodošanu ekspluatācijā, pastāvot negatīviem veiktspējas testiem.

Pirms tam vēlēšanu procesa organizēšanas problēmu dēļ no amata atkāpās tā brīža Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), kura pirms tam no amata atstādināja VDAA direktoru Liopu.

Balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

CVK tika pārmesta arī nekvalitatīva komunikācija gan ar sabiedrību, gan ar vēlēšanu iecirkņiem. Tostarp vienā no iepriekšējās balsošanas dienām CVK paziņoja, ka sistēmai noticis ārējas uzbrukums, bet izrādījās, ka tā nav taisnība.

Savukārt vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.

Vēlēšanu norisē tika izmantoti trīs uzņēmumu risinājumi – SIA “ZZ Dats” izstrādātais pārvaldības portāls, vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēma (VELIS), elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR) un publiskās tīmekļa vietnes, ko nodrošināja AS “RIX Technologies”, kā arī vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma (SKENIS), ko nodrošināja SIA “Baltic Software Factory”.

Tieši ar pēdējo sistēmu – SKENIS – vēlēšanu naktī bija lielākās problēmas, jo tā nespēja apstrādāt balsu skaitīšanas pieprasījumu skaitu.

Vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana, kā arī citas ar to saistītās nianses Valsts digitālās attīstības aģentūrai izmaksājušas vismaz 1,8 miljonus eiro.