Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja, ka “Jaunās Vienotības” programmā paredzēts veselības aprūpes finansējumu palielināt vismaz līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pēc ministra teiktā, patlaban tas veido 5,2% no IKP, tāpēc tikt līdz 6% ir reāli.

Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš minēja divus iespējamos papildu finansējuma avotus: veselības aprūpes finansēšanas sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai iedzīvotāju iemaksas kopīgā fondā veselības apdrošināšanas polises iegādes vietā.

Vairāki pārstāvji diskusijā rosināja veselības aprūpes papildu finansējuma piesaistei pārskatīt tieši iepirkumus.

Taču Lapiņš atzīmēja, ka ietaupījumi iepirkumos vien nevarētu nodrošināt visu nozarei vajadzīgo papildu finansējumu, jo ietaupījums būtu salīdzinoši neliels.

Partijas “Progresīvie” pārstāvis Edgars Labsvīrs aicināja padziļinātāk vērtēt, kādu daļu no visiem valdības izdevumiem atvēl veselības aprūpei.

Viņaprāt, mērķim vajadzētu būt 15% no valdības izdevumiem, lai tuvotos Igaunijas līmenim.

Savukārt “Apvienotā saraksta” pārstāvis Andris Skride izteicās, ka finansējums jāpalielina, neceļot nodokļus, taču vispirms jāveic pašreizējo veselības aprūpes izdevumu revīzija.

Viņš aicināja finansējumu sasaistīt ar pakalpojumu kvalitāti, lai nozarē nenotiktu “naudas apgūšana”, kā arī izvērtēt līdzekļu sadali, tostarp kvotu sistēmā.

Viņa ieskatā, būtiski lielāku budžeta līdzekļu daļu no kopējā budžeta vajadzētu atvēlēt tieši profilaksei, lai laicīgāk atklātu sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģiskās saslimšanas.

Līdztekus būtiski ieguldīt vairāk līdzekļu inovatīvajos bioloģiskajos medikamentos.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāve Inguna Rožkalne-Žubure norādīja, ka pacientam svarīgākais ir saņemt pakalpojumu un viņam “vienalga par procentiem” no IKP.

Viņa uzsvēra, ka naudas plūsmai jābūt pārskatāmai un izsekojamai.

Apvienības “Suverēnā vara”/”Apvienība Jaunlatvieši” pārstāve Dina Mihailova aicināja veikt veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu auditu un pārskatīt iepirkumu sistēmu, jo lieli naudas apjomi no budžeta esot izzagti un nelietderīgi izmantoti.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Pēteris Apinis pauda, ka nozarei vajadzīgi vēl vismaz 200 miljoni eiro, vienlaikus uzsverot, ka veselības aprūpes rezultāti ne vienmēr atkarīgi tikai no finansējuma apmēra.

Apinis solīja, ka tad, ja viņam būs iespēja īstenot iecerētās pārmaiņas, iedzīvotāju dzīves vidējais ilgums pieaugs par trim gadiem.

Vēl viena viņa prioritāte ir “uz pusi samazināt birokrātijas apjomu veselības aprūpē”, kā arī “pārvērst Neatliekamo medicīniskās palīdzības dienestu par reālu dienestu”.

Apspriežot zāļu pieejamību, Apinis aicināja paplašināt kompensējamo medikamentu klāstu, vairāk iekļaujot tajā arī zāles, kas nav inovatīvas.

Viņa ieskatā, kompensējamo medikamentu sistēmas paplašināšana, kā arī medikamentu cenu samazināšana varētu kopumā mazināt arī nevienlīdzību pacientu vidū.

Reto slimību pacientu vajadzības, viņaprāt, jāvērtē atsevišķi.

Labsvīrs savukārt uzsvēra, ka, rūpējoties par patentbrīvo medikamentu pieejamību, būtiski saglabāt konkurenci zāļu tirgū.

Abu Meri diskusijā pauda, ka tiek strādāts pie reto slimību pacientu iekļaušanas “zaļajā koridorā”.

Viņš arī pauda viedokli, ka būtu jāvirzās uz 100% kompensāciju sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem.

Skride kā iespēju samazināt dārgo zāļu izmaksas minēja kopīgus Baltijas valstu zāļu iepirkumus.

Viņš arī aicināja turpināt palielināt individuālajai zāļu kompensācijai pieejamo finansējumu, virzoties līdz 40 000 vai 50 000 eiro individuālo zāļu kompensācijas apmēram.

Skride kā būtisku risinājumu minēja arī Nacionālā veselības dienesta pārveidošanu par fondu, lai varētu rūpīgāk sekot līdzekļu izlietojumam.

Diskusijā tika runāts arī par pacientu aprūpes organizēšanu.

Labsvīrs uzsvēra, ka pacientam būtiski zināt nākamos ārstēšanas soļus, piemēram, kad hroniskas slimības gadījumā nepieciešams veikt nākamo veselības pārbaudi.

Līdztekus kopumā veselības sistēmai būtu jāpaliek vairāk “pacientcentrētai”, tāpēc svarīga ir pacientu pieredzes mērīšana.

Labsvīrs arī pauda, ka privātās veselības apdrošināšanas pieauguma radītās problēmas iespējams risināt, palielinot publisko finansējumu veselības aprūpei.

Viņš norādīja, ka gadījumā, ja kļūtu par veselības ministru, VM valsts sekretāram un darbiniekiem departamentu līmenī nebūtu privātās veselības apdrošināšanas.

Kā vēstīts, vairākas organizācijas kopīgā manifestā aicinājušas palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz vismaz 6% no IKP, kompensējamo medikamentu budžetu kāpināt vismaz par 30%, kā arī paātrināt izmaksu efektīvu inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.

Manifestā izvirzītās prasības šovasar tika prezentētas SIFFA konferencē “Bez veselības nav valsts”.

Manifestu pieteikušas 14 Latvijas ārstu un pacientu organizācijas – Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, apvienība “Onkoalianse”, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, Reto Hematoloģisko slimību asociācija, Alcheimera asociācija, Latvijas Hemofilijas biedrība, zarnu vēža pacientu biedrība “EuropaColon Latvija”, Latvijas Cistiskās fibriozes biedrība, “Alianse vīriešu veselībai”, Latvijas Diabēta asociācija, biedrība “Latvijas Ultra retās slimības”, Vācijas-Baltijas ārstu biedrības Latvijas sekcija, kā arī apvienība “Apeirons”.